Personības tipu ietekme uz uzņēmējdarbības vadības lēmumu pielemšanas efektivitātes rezultātiem

Abstract

Neskaitāmi pētījumi un zinātniskās publikācijas komercdarbības vadībā, ekonomikā, socioloģijā, psiholoģijā, informācijas zinātnēs utt. runā par lēmumu pieľemšanu, lēmumu pieľemšanas rīcību, lēmumu pieľemšanas rezultātiem vai uzsver dažādus šo pētījumu jomu aspektus, t.i. efektivitātes kritērijus, individuālās un kolektīvās lēmumu pieľemšanas metodes, cilvēka rakstura iezīmes, lēmumu pieľemšanas racionalitātes pakāpes un lēmumu pieľemšanas panākumu mērīšanu. Bet vēl jo projām šķiet, ka nav skaidras ainas, vai intuitīvā vai racionālā lēmumu pieľemšana noved pie augstākas efektivitātes vadības lēmumu pieľemšanā, īpaši, ja lēmumu pieľemšanas procesā iesaistītajiem problēmu uzdevumiem ir dažāda struktūra (piem., labi, vidēji un slikti strukturētas problēmas). Pamatojoties uz intensīviem literatūras pētījumiem un paplašinātu teorētisko analīzi, kā arī uz iepriekšējo empīrisko pētījumu rezultātiem, autors izveidoja teorētisko ietvaru, piedāvājot īpašas cēloľu un seku sakarības starp personības tipu kā neatkarīgo mainīgo un lēmumu pieľemšanas efektivitāti kā atkarīgo mainīgo, kam pa vidu darbojas dažādi strukturētas lēmumu pieľemšanas problēmas un uzdevumi. Promocijas darba pētījums parāda, ka rezultāti ir nozīmīgi attiecībā uz intuīcijas/racionalitātes indikatoru dažādām pakāpēm un lēmumu pieľemšanas efektivitātes pakāpēm labi strukturētos, vidēji strukturētos un slikti strukturētos lēmumu pieľemšanas uzdevumos. Tomēr nav vispārēju nozīmīgu korelāciju, kas norāda uz to, ka kopumā hipotēzes nevar pamatot, lai gan šķiet, ka racionālie tipi sasniedz augstākus lēmumu pieľemšanas efektivitātes rezultātus labi strukturētos problēmu uzdevumos nekā intuitīvie tipi. Iepriekšējo pētījumu rezultātus gan šķiet apstiprina fakts, ka visaugstāko lēmumu pieľemšanas efektivitātes pakāpi var sasniegt ar intuitīvo un racionālo personības tipu „piemērotu kombināciju” kopumā, jo īpaši sarežģītu stratēģisko lēmumu pieľemšanas problēmu gadījumā. Visbeidzot, ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu par lēmumu pieľemšanas procesu strukturālo elementu (mērķi, procedūras, sankcijas, riski utt.) un lēmumu pieľēmēju individuālo/personisko raksturojumu (personības tipi, motivācija, psiholoģiskā predestinācija, grupu dinamika utt.) savstarpējām atkarībām. Atslēgas vārdi: lēmumu pieľemšana, intuīcija, racionalitāte, personības tipi, efektivitāte

Numerous research and practical publications in business administration, economics, sociology, psychology, information sciences, etc. have been dealing with the topic of decision making, decision making behavior, decision making outcomes, or emphasizing various aspects of this research area, i.e. efficiency criteria, individual and collective decision making approaches, human characteristics, degrees of decision making rationality and measuring decision making success. But there still seems to be no clear picture if intuitive or rational decision making leads to a higher efficiency in business management decision making esp. when problem tasks with different structures (e.g. well-, mid- and ill-structured) are involved in the decision making process. Based on an intensive literature review and on extended theoretical analysis as well as on preliminary empirical evidence the author developed a theoretical framework, proposing specific cause and effect relationships between personality types as the independent variable and the decision making efficiency as the dependent variable, intervened by differently structured decision making problems and tasks. The present study shows that there are significant results between various degrees of the intuition/rationality indicators and the decision making efficiency degrees in well-structured, mid-structured and ill-structured decision making tasks. However, there are no overall significant correlations, indicating that overall the hypotheses cannot be substantiated, although rational types seem to achieve higher decision making efficiency outcomes within well-structured problem tasks than intuitive types. In particular, former research findings seem to be corroborated in that the highest degrees of decision making efficiency can be achieved by a “pertinent blend” of intuitive and rational personality types in general, and especially when it comes to complex strategic decision making issues. Finally, more research needs to be conducted in the interdependencies of structural elements in decision making processes (goals, procedures, sanctions, risks, etc.) and in the individual/personal “design” of the decision makers (personality types, motivation, psychological predetermination, group dynamics, etc.). Keywords: decision making, intuition, rational, personality types, efficiency