Inovācijas rīcībpolitikas kombināciju iezīmes daudzlīmeņu pārvaldes sistēmā: Baltijas jūras reģiona valstu gadījums

Abstract

Promocijas darbā pētīts, kā notiek inovācijas rīcībpolitikas paralēla plānošana un ieviešana dažādos pārvaldes līmeņos – vietējā, nacionālā un pārnacionālā. Analizētas divas gadījumu grupas – Baltijas valstis un Somija, Zviedrija un Dānija – kas atšķiras pēc inovācijas rīcībpolitikas īstenošanā aktīvi iesaistīto pārvaldes līmeņu skaita. Darba teorētiskais ietvars ir daudzlīmeņu pārvaldības un rīcībpolitiku kombināciju koncepti, kas izmantoti kvalitatīvo datu analīzes kategoriju izstrādei. Gadījumi analizēti un salīdzināti, izmantojot politikas plānošanas dokumentus un veicot padziļinātās intervijas ar rīcībpolitikas veidotājiem katrā pārvaldes līmenī. Hipotēze, kurā tika pieņemts, ka daudzlīmeņu inovācijas rīcībpolitikas kombinācijas raksturo nesaskaņotība, netika pierādīta, taču starp pārvaldes līmeņiem nevar novērot arī pozitīvu sinerģiju.

Dissertation explores how innovation policy is planned and implemented at different levels of government - local, national and transnational. Two groups of cases are analysed - the Baltic States and Denmark, Sweden and Finland. The groups of cases differ according to the number of government levels involved in the innovation policy making. The theoretical frameworks of the thesis are the concepts of policy mix and multi-level governance. Both are used to develop the categories for qualitative data analysis. The cases are analysed and compared using the policy planning documents and conducting in-depth interviews with policy makers at each level of government. The hypothesis, which assumed that multi-level innovation policy mixes are incoherent, was not proved, however, interaction between government levels was not identified either.