Koronāro artēriju bifurkāciju bojājumu invazīvās ārstēšanas stratēģija

Abstract

Viens no koronārās anatomijas variantiem, kas joprojām ir izaicinājums invazīvajiem kardiologiem, ir koronāro artēriju bifurkāciju bojājumi. Darba uzdevumi. Šī darba pamatuzdevums bija identificēt to pacientu grupu, kur būtu apsverama ārstēšanas stratēģija ar stentu implantāciju gan galvenajā, gan sānu zarā. Metodes. Zinātniskais darbs tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Kardioloģijas centrā, izmantojot 2004. gadā uzsākto koronāro bifurkāciju ārstēšanas reģistru. Līdz 2012. gada decembrim reģistrā tika iekļauti 1240 pacienti. Rezultāti. Analizējot kvantitatīvās angiogrāfijas datus, tika konstatēts, ka operatori 2 stentu tehniku izvēlējās gadījumos, kur bija iesaistīts relatīvi liels sānu zars ar izteiktu aterosklerotisku bojājumu. Sānu zara diametrs 1 stenta grupā bija 2,24 mm pret 2,53 mm 2 stentu stratēģijas grupā, p<0,001. Salīdzinot ārstēšanas rezultātus pacientiem ar kompleksu bifurkācijas bojājumu- iesaistīts liels sānu zars ar izteiktu bojājumu- skaitliski vairāk atkārtotas revaskularizācijas bija 1 stenta stratēģijas grupā (14,5% vs. 6,8%; p<0.097). Jāuzsver, ka šinī grupā pie 1 stenta stratēģijas 23% gadījumu operatoram bija jāpāriet uz 2 stentu tehniku, lai novērstu komplikācijas. Secinājumi. Bifurkācijas bojājumos, kur ir iesaistīts liels sānu zars (≥2,5 mm) un bojājuma garums tajā ir garāks par 8-10 mm, ir apsverama divu stentu stratēģija procedūras sākumā. Atslēgas vārdi: perkutānā koronārā intervence; koronārā bifurkācija; stents

Introduction. Coronary bifurcation lesions still present a challenge to invasive cardiologists due to its anatomical variations. Objectives of the Work. The key objective of this work was to identify a group of patients, who should be considered for stent implantation both in the main vessel and the side branch as a treatment strategy in the beginning of procedure. Materials and Methods. This research was performed in the Latvian Cardiology Centre of Pauls Stradins Clinical University Hospital using the Coronary Bifurcation Treatment Register established in 2004. Up to December 2012 this Register has included data of 1240 patients. Results. The analysis of quantitative angiography data has shown that a two-stent technique was selected by the operators for patients with a relatively large side branch and pronounced atherosclerotic lesions. Side branch diameter in the one-stent group vs. two-stent group was 2.24 mm and 2.53 mm, respectively (p<0.001). Comparison of treatment results in patients with complex bifurcation lesions, involving a large side branch with a long lesion, has showed numerically more repeat revascularisations in a one-stent strategy group (14.5% vs. 6.8%, p<0.097). However, in 23% of cases in the one-stent group the operator had to switch to a two-stent technique in order to prevent complications. Conclusions. Bifurcation lesions involving a large side branch (≥2.5 mm) and lesions length exceeding 8-10 mm may be considered for a two-stent treatment strategy in the beginning of PCI. Key words: percutaneous coronary intervention; coronary bifurcation; stent