Enerģētiskā substrāta izmantojamība standartizētā augošā slodzē jaunietēm ar atšķirīgām somatotipa iezīmēm

Abstract

Darba mērķis bija noteikt enerģētiskā substrāta komponentu- lipīdu un ogļhidrātu, izmantojamību augošā fiziskā slodzē praktiski veselām, fiziski netrenētām jaunietēm ar atšķirīgu adipozo audu masu. Mērķa sasniegšanai tika veikti antropometriskie mērījumi, lai noteiktu indivīdu somatotipu, relatīvo tauku masu un ķermeņa masas indeksu. Ogļhidrātu un lipīdu izmantošana tika noteikta ar netiešās kalorimetrijas metodi augošas fiziskas slodzes testā. Rezultāti liecina, ka studējošo jauniešu grupā ķermeņa veidolā dominē endomorfijas un mezomorfijas pazīmes. Personām ar atšķirīgu taukaudu masu maksimālā lipīdu oksidācija fiziskas slodzes laikā tiek panākta pie atšķirīgām skābekļa patēriņa vērtībām. Cilvēkiem ar paaugstinātu taukaudu masu lipīdu oksidācijas maksimums tiek sasniegts plašā slodzes diapazonā. Savukārt, ogļhidrātu oksidācijai novērojam korelatīva saikne starp slodzes pieaugumu un VO2 maksimumu.

The aim of this study was to determinate the usage of energetic substrate components (lipids and carbohydrates) in increasing physical load for healthy, physically untrained women with various amount of fat tissue. To achieve this, multiple measurements were done to determinate individual’s somatotype, the relative amount of body fat and body mass index. In addition to determinate the lipid and carbohydrate oxidation. The results show that dominat features in groups are endomorphy and mesomorphy. For all individuals with various adipose tissue mass the maximum lipid oxidation during exercise is achieved at different oxygen consumption values. However, in carbohydrate oxidation increasing physical load correlates with VO2 peak.