Latvijas valsts vēstures arhīvā pieejamo 18. gadsimta Rīgas suvērēno privilēģiju tulkojumu (krievu un vācu valodā) lingvistiski salīdzinoša analīze

Abstract

Šajā lingvistiski salīdzinošā pētījumā tiek aplūkota tulkošanas vēsture. Kā izmeklēšanas temats ir izvēlēti Rīgas suverēno privilēģiju rokraksti, kuri ir sastādīti 16.-18. gadsimtā. Šie teksti tiek salīdzināti ar 18. gadsimtā sarakstītajiem krievu un vācu tulkojumiem. Visi izmantotie un transkribētie materiāli glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Pētījumā daudzos piemēros tiek mēģināts parādīt tulkošanas nozīmīgumu un funkciju Krievijas Impērijā un Livonijā. Darba mērķis ir noteikt dominējošo tulkošanas metodi Rīgas vācu-krievu juridiskajos tekstos. Šim nolūkam tika analizētas divas tulkošanas metodes, kuras bija raksturīgas 18. gadsimtam, proti burtiskais un brīvais tulkojums. Rezultāts parādīja, ka neskatoties uz to, ka šajā laikā burtiskais tulkojums nebija zaudējis savu būtiskumu, dominējošo pozīciju ieņēma brīvais tulkojums, kas 18. gadsimtā sasniedza savas attīstības kulmināciju. Tulkojumi nereproducē visas oriģināla nianses, tomēr būtībā sakrīt ar tiem. Visas izskatītās privilēģijas nav tulkotas burtiski, bet gan saskaņā ar to nozīmi.

This linguistically-comparative research discusses the translation history. As the subject of the investigation manuscripts of Riga sovereign privileges are chosen, which were composed from 16th to the 18th century. These texts are compared with their Russian and German translations which were written in the 18th century. All used and transcribed materials are held in the custody of the Latvian State Historical Archives. The research attempts to show, with aid of many examples, the importance and function of translation practice in Russian Empire and Livonia. The objective of this work is to determine the dominant translation method of German-Russian legal texts in Riga. For this purpose two translation methods have been analyzed, which were typical for the 18th century, namely literal and free translation. The result has shown that despite the fact, that at this time the literal translation has not lost its relevance, the dominant position was held by the free translation, which reached its highest stage of development in the 18th century. The translations do not produce all the nuances of the originals, but substantially coincide with them. All examined privileges are not translated literally, but according to their meaning.