Liecības par dzelzs ieguvi Latvijas teritorijā aizvēstures posmā: historiogrāfijas analīze

Abstract

Tēma ir „Liecības par dzelzs ieguvi Latvijas teritorijā aizvēstures posmā: historiogrāfijas analīze”. Darba ietvaros autors izvirzījis mērķi apzināt, cik plaši dzelzs ieguves jautājumi aplūkoti arheoloģiskajā literatūrā un kādi aspekti ir aplūkoti – kā atspoguļoti ar dzelzs ieguvi saistītie jautājumi, kā dzelzs ieguve saistīta ar sabiedrības attīstību un kā aprakstītas tās hronoloģiskās robežas. Izpētes gaitā noskaidrots, ka kopumā informācija historiogrāfijā atrodama par 39 pieminekļiem, kas saistāmi ar liecībām par dzels ieguvi Latvijas teritorijā, no tiem redukcijas krāšņu paliekas konstatētas 22 pieminekļos. Kartografējot, konstatēts, ka liecību izvietojums Latvijas teritorijā ir nevienmērīgs, kas var liecināt gan par paša redukcijas procesa izplatības areālu, gan nepietiekamo Latvijas teritorijas arheoloģisko izpēti.

The theme is “Evidence of Iron Smelting in Latvian Territory Prehistoric Period: Analysis of Historiography”. Within the framework of the paper the author has set a goal to identify how broadly the issues of iron smelting have been reviewed in archaeological literature and what aspects have been reviewed – the way iron smelting issues are revealed, the connection between iron smelting and the development of the society, how the chronological limits of it have been described. The study revealed that in historiography there can be found information about 39 monuments related to the evidence of iron smelting in Latvian territory, 22 of them having reduction furnace remnants. In the process of mapping it was found out that the location of the evidence in Latvian territory is not even which may indicate both – the range of the reduction process itself and the deficient archaeological research of Latvian territory.