Kaļķaino zāļu purvu veģetācijas sukcesija Engures ezera dabas parkā

Abstract

Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama arī Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos. Viena no dabas parka zāļu purvu lielākajām vērtībām ir augstā orhideju sastopamība. Darba mērķis ir noskaidrot sukcesijas ietekmi uz augu sabiedrībām un orhideju cenopopulācijām. Pētījuma ietvaros aprakstīti 787 veģetācijas parauglaukumi. Biežāk sastopamajām orhideju sugām novērtēta vitalitāte un sastopamība. Dabas parka zāļu purva kvalitāte vērtējama kā vidēja, savukārt orhideju vitalitāte kā zema līdz vidēja, bet sastopamība kā vidēja līdz augsta. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, teritoriju nepieciešams apsaimniekot, izcērtot krūmus un veicot vēlo pļauju.

During the last century, the area of calcareous fens in Europe has been rapidly decreasing due to lack of appropriate management. Due to the ecological succession, fens have been overgrown with trees, shrubs, and tall grasses. Rapid ecological succession of this kind is also observed in calcareous fens in the Lake Engure Nature Park in Latvia. One of the greatest values of the calcareous fens is its high orchid species richness. The aim of this thesis is to study the effects ecological succession on plant communities and orchid coenopopulations. During the study, 788 vegetation plots were described. Additionally, the vitality and population density of the most abundant orchid species were estimated. The quality of calcareous fen was found to be average, the vitality of orchid species low to average, and the orchid population density average to high. To improve the quality of the calcareous fen, recommended management practices are mowing and shrub removal.