Meistarības fenomens Andreja Platonova prozā.

Abstract

Darba uzmanības centrā ir unikālā figūra – rakstnieks Andrejs Platonovs, kas diezgan spilgti izceļas uz tā laika padomju literatūras fona, kurā viņš ir darbojies. Šī autora savdabīgums izpaužas ne tikai specifisku tēmu izstrādē, kas lielākoties ir saistītas ar tehnikas, cilvēku un dažādu filozofisku kategoriju un jautājumu mijiedarbību padomju reālijās, bet gan arī patstāvīga rakstīšanas stila izveidē. Darba mērķis ir uz Andreja Platonova prozes materiāla apskatīt tādu tēmu kā meistarības fenomens. Pētījums sastāv no divām daļām: konkrēts darbs ar autora tekstiem, kā arī īpaša uzmanība ir veltīta literatūrzinātnes nozarei, kas nodarbojās tieši ar šī rakstnieka daiļdarbu izpēti. Proti, caur literatūrzinātnes prizmu tiks apskatīts tāds motīvu, ideju un attēlu komplekss, kas izpaužas gan dažādās literārā darba kategorijās, gan Platonova daiļradē (prozā) kopumā.

This following work is devoted to one of the most unique writers in early Soviet literature – Andrei Platonov. In his main creations, Platonov managed to synthesize phylosophic and tehnological elements, creating distinct pratoganists and narratives. Such nonconventional writer with his unusual language and the vision of Soviet reality remains still not fully explored by this day. The main objective of this work is to analyse the phonomenon of ingenuity in Andrei Platonovs’ prose. The research is based on a complex approach, which consists not only of the specific review of the ideas, symbols and motives, which are combined into the concept of ingenuity, but also the special attention is paid to the Platonov studies in general: the evolution, the main lines of work and the modern tendencies in this field of science.