Dzimtenes jēdziens baltvācu un trimdas latviešu atmiņu literatūrā pēc otrā pasaules kara. Semantiskā lauka analīze Jāņa Jaunsudrabiņa darbā “Es stāstu savai sievai” un uzrunā “Piemini Latviju” un Vernera Bergengrīna stāstu izlasē „Schnaps mit Sakuska”

Abstract

Maģistra darbā “Dzimtenes jēdziens baltvācu un trimdas latviešu atmiņu literatūrā pēc Otrā pasaules kara. Semantiskā lauka analīze Vernera Bergengrīna stāstu izlasē „Schnaps mit Sakuska” un Jāņa Jaunsudrabiņa autobiogrāfiskajā darbā „Es stāstu savai sievai” un uzrunā “Piemini Latviju”” un tika pētīta Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) un Vernera Bergengrīna (1892-1964) vienotā laikā un telpā, tomēr atšķirīgi piedzīvotā dzimtene. Pētījuma mērķis ir radīt vienotu vācbaltiešu un latviešu dzimtenes tēlu Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē. Lai to panāktu, tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1) izpētīt vācbaltiešu un latviešu apdzīvoto vietu vēsturisko attīstību; 2) aprakstīt atmiņas literatūras jēdzienu un funkcijas vācbaltiešu un trimdas latviešu literatūras kontekstā pēc Otrā pasaules kara; 3) aprakstīt un izmantot semantiskā lauka teoriju un komponentu analīzi. Darba gaitā pierādīta hipotēze, ka vācbaltiešu un latviešu dzimtenes jēdziens atšķiras.

The master’s thesis “Concept of Native Country in the Memory Fiction of Baltic Germans and Latvians in Exile after World War II. Lexical Field Analysis Based on Schnaps Mit Sakuska by Werner Bergengruen and Es stāstu savai sievai and Piemini Latviju by Jānis Jaunsudrabiņš” explores the characteristics of a temporally and geographically common, yet differently experienced homeland of Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962) and Werner Bergengruen (1892–1964). The aim of the study was to create an image of both Baltic German and Latvian Latvia at the end of the 19th and the first half of the 20th century. To achieve this, the following tasks were set: 1) exploring the historical development of the territory of present day Latvia; 2) describing the concept and functions of memory fiction; 3) describing and using the principles of lexical field theory and component analysis. The conducted analysis proved the hypothesis that the Baltic German and Latvian concepts of homeland differ correct.