Īpašības vārdu lietojums "The Economist" rakstos par musulmaņu komercdarbību

Abstract

Musulmaņu skaits Eiropā, kā arī Musulmaņu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos turpina augt. Lai arī politiskās un reliģiskās spriedzes ietekmē šī varētu šķist kā dabīgi sekojoša reakcija, pētījumi jau iepriekš norādījuši, ka trūkst noteikta līdzsvara un musulmaņi ziņās tiek atspoguļoti negatīvā gaismā. Šis pētījuma darbs uzsvaru liek uz īpašības vārdu lietojumu „The Economist” rakstos par musulmaņu komercdarbību un mēģina noskaidrot, kā īpašības vārdi var tikt lietoti kā spēcīgi instrumenti, kas veido stāstus. Šim nolūkam tika lasīta un salīdzināta teorija par īpašības vārdiem, žurnālistikas stilu un tā pēdējo gadu perspektīvu attiecībā uz musulmaņiem, tika izvēlēts „The Economist” rakstu korpuss, kā arī tika veikta teksta satura analīze. Rezultāti norāda, ka visbiežāk lietotie īpašības vārdi bija Muslim un Islamic, kas uzsver atšķirību starp musulmaņiem un citām grupām. Musulmaņu sievietes tika atspoguļotas vairāk nekā musulmaņu vīrieši, kā arī pausta noteikta etniskā diskriminācija. Ņemot vērā to, ka „The Economist” savos rakstos iekļauj gandrīz vienādu skaitu īpašības vārdu, kas raksturo produktus un uzņēmumus, un tādu, kas attiecināmi uz emocijām, laikraksts veiksmīgi iekļaujas biznesa diskursa robežās. Atslēgvārdi: Īpašības vārdi, musulmaņu komercdarbība, žurnālistikas stils, biznesa diskurss, musulmaņu attēlošana

The number of Muslims in Europe, as well as Muslim coverage in the media continues to grow. While the political and religious tension makes it seem as a natural sequence, the previous research points out that there is a certain imbalance and misrepresentation of Muslims in the news. This research paper concentrates on the use of adjectives in ‘The Economist’ articles on Muslim business and attempts to discover how adjectives can be used as powerful tools to shape the stories.For this purpose the theories related to adjectives, journalistic style and its perspective on Muslims in the recent years were read and compared, a corpus of ‘The Economist’ articles on Muslim business was selected, and a content analysis was carried out. The results present that the most common adjectives were Muslim and Islamic, which increases the differentiation between Muslims and other groups. Muslim women were described more than Muslim men and also a certain ethnic discrimination was apparent. Taking into account that ‘The Economist’ applies journalistic style, due to almost equal amount of adjectives referring to things, such as products and companies, and to emotion, the newspaper successfully fits into the business discourse framework. Key words: Adjectives, Muslim business, journalistic style, business discourse, representation of Muslims