Piespiedu migrācijas tiesiskais regulējums un situācija starptautisko un nacionālo krīžu kontekstā

Abstract

Arvien pieaugošā tendence piespiedu migrācijas cilvēku skaitam palielināties šobrīd ir viena no galvenajām tēmām teju visas pasaules politiskajās organizācijās. Esošie pasaules konflikti kļūst aizvien sarežģītāki un vardarbīgāki un iepriekšējie starptautiskie tiesību reguējumi vairs neizšķir problēmas. Pētījums analizē piespiedu migrācijas tipu – bēgļu, iekšēji pārvietoto cilvēku un patvērumu meklētāju problēmātiku mūsdienās, pierādot, ka atšķirība starp šīm grupām pazūd. Gadījuma analīze tiek veikta Centrālāfrikas Republikā, Ukrainā un Latvijā un pierāda, ka līdzšinējās politikas nav strādājušas un arī jaunās necīnās ar problēmas izcelsmi krīzēs un konfliktos. Teorētiskās atšķirības ir pazudušas un pasaule tagad noskatās uz 38 miljoni cilvēku cīņu par dzīvību.

The disturbing numbers of forced migration people has been with only positive tendency. Current conflicts in the world have become more violent and complex and previous legislative measurements are not playing the same role. Research focuses on the issues of refugees, internally displaced people and asylum seekers and shows how vulnerable these groups are – some of them more and some less. Author analyses this phenomenon in Central African Republic, Ukraine and Latvia and proves that neither on going policies are being successful, nor the new ones could work in the case of crisis and conflicts. Theoretical differences between migrating people have vanished and world now is dealing with 38 million people suffer and struggle to survive.