Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā

Abstract

Mežs ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa, iztikas un labbūtības avots, tomēr intensīvās mežizstrādes process ainavā ir ieviesis straujas pārmaiņas. Maģistra darba “Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā” mērķis ir noskaidrot kā mežistrādes process ietekmē iedzīvotāju izpratni par pārmaiņām meža ainavā un procesa ietekmi uz labbūtību. Pētījuma dati iegūti 11 intervijās ar Alūksnes, Apes, Gulbenes un Smiltenes novada iedzīvotājiem. Kā interviju metode tika izmantota daļēji strukturētas līdzdošanās intervijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka meža telpa ir normatīvā diskursa, praktiskās meža izmantošanas un subjektīvas labsajūtas sadursmes telpa, kurā nav izveidojusies skaidra izpratne par to, kas ir mežs.

Forest is inseparable part of Latvian landscape, it is also a source of livelihood and wellbeing. However the intensive process of logging has introduced sudden change in the landscape. The aim of Master’s thesis “Forest – Human – Glade: The sense of landscape change during clearcutting process” is to find how logging affects the dwellers sense of forest landscape change and the process influence on wellbeing. Data was gathered from 11 interviews with inhabitants from Aluksne, Ape, Gulbene and Smiltene districts. The interview method was semi-structured go-along interviews. The results show that forest space is conflict zone between regulation discourse, practical forest use and subjective wellbeing where clear understanding of what forest is has not developed.