Zināšanas kā „Pamatots Patiess Uzskats”: Trīsdaļīgās zināšanu teorijas konceptuāla analīze

Abstract

Tradicionālais zināšanu skaidrojums, kas definē zināšanas kā pamatotu patiesu uzskatu, ir izrādījies nepietiekams. Edmunds Getjērs un citi epistemologi, kas sekojuši Getjēram pa pēdām, ir parādījuši, ka ir iespējami daudzi dažādi gadījumi, kur, neskatoties uz to, ka zināšanu subjektam ir pamatots patiess uzskats, nevar teikt, ka šim subjektam ir kādas zināšanas. Meklējot stingrāku, stabilāku zināšanu definīciju, parādījās daudz un dažādi atrisinājumi, tomēr neviens no tiem nav izrādījies pietiekams iepretim Getjēra piemēriem. Šis darbs apraksta un analīzē trīsdaļīgās zināšanu teorijas aizsākumus, problēmas, kā arī to veidojošās daļas.

The traditional definition, that perceives knowledge as a justified true belief (JTB), has been shown to be insufficient. Edmund Gettier, followed by a myriad of epistemologists, demonstrated that there are numerous examples in which the subject, despite having JTB, cannot be said to have knowledge. In light of the necessity for a more rigorous definition of knowledge, a great number of solutions emerged, however none of them have been impervious to all Gettier-like examples. This paper describes and analyzes the sources, the problems and the components of JTB.