Latvijas skolēnu sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistība ar liekās ķermeņa masas izplatību

Abstract

Tēma: Latvijas skolēnu sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistība ar liekā svara izplatību. Aktualitāte: Eiropā pēdējo 10 gadu laikā liekā svara problēma kļūst arvien aktuālāka. Pētījumi, kas veikti 2012.gadā, liecina, ka 18% skolas vecuma bērnu Eiropas Savienības dalībvalstīs ir palielināta ķermeņa masa ar tendenci šim rādītājam ik gadus pieaugt par 0,55–1,65%. Savlaicīga parametru, ietekmējošo faktoru un tendenču analīze veicina stāvokļa uzlabošanas pasākumu izveidi. Neskatoties, uz dažādiem jau esošiem veselības veicināšanas pasākumiem gan skolās, gan plašākā sabiedrībā, kas vērsti uz bērnu aptaukošanās samazināšanu, daudzi bērni un jaunieši ar lieko svaru un aptaukošanos, šo tendenci saglabā arī pieaugot. Tāpēc ir īpaši svarīgi šai problēmai pievērst pēc iespējas lielāku uzmanību un rast jaunus risinājumus. Mērķis: Izpētīt sociāli-ekonomiskā stāvokļa, sociālās vides, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes saistību ar liekā svara izplatību Latvijas skolēniem. Hipotēze: Latvijā skolēnu liekā svara esamība ir saistīta ar augstāku sociāli-ekonomisko stāvokli, brokastu neieturēšanu, diētas ievērošanu, saldumu lietošanu uzturā, zemu fiziskās aktivitātes līmeni, ciešanu no ņirgāšanās. Rezultāti: Skolēniem, kuri neēd brokastis, nosliece uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos ir 1,49 reizes lielāka nekā tiem, kas brokastis ēd katru dienu. Retāka saldumu lietošana uzturā parādā palielinātu noslieci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos. Saldumu nelietošana vispār rada 4,79 reižu lielāku noslieci uz lieko ķermeņa masu. Diētas neievērošana pēdējo 12 mēnešu laikā norāda uz 0,24 reižu samazinātu tendenci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos. Skolēni, kuri no skolas brīvajā laikā nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ir ar 2,42 reižu lielāku noslieci uz lieko ķermeņa masu. Skolēni, kuri nedēļas nogalēs retāk skatās TV, ir ar mazāku noslieci uz lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos, nekā tie, kuri TV skatās septiņas stundas un vairāk. TV skatīšanās vienu stundu samazina liekās ķermeņa masas risku 0,44 reizes. Savstarpējas saistības starp sociāli - eko–omisko stāvokli, sociālo vidi un lieko ķermeņa masu netika konstatētas. Secinājumi: Pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies daļēji. Saistība ar liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību skolēnu vidū tika konstatēta ar brokastu ēšanas biežumu, saldumu lietošanu, diētas ievērošanu, fizisko aktivitāšu ilgumu no skolas brīvajā laikā un TV skatīšanos. Statistiski ticamas saistības starp ĶMI un sociāli – ekonomisko stāvokli un sociālās vides faktoriem netika konstatētas.

Theme: Influences of socioeconomic status, social environment, dietary habits and physical activity on overweight prevalence in school-aged children from Latvia. Topicality: In Europe in the last 10 years obesity problem has increased. Researches in 2012 shows that 18% of school aged children in European Union are overweight with a tendency for this indicator annually increase by 0.55% to 1.65%. Timely parameter influencing factors and trend analysis promotes the establishment of measures to improve the situation. Despite the various existing health promotion measures both in schools and in the wider society, aimed at reducing childhood obesity, many children and adolescents are overweight and obese, and this trend keeps growing. It is therefore particularly important for this problem to pay the greatest possible attention and find new solutions Aim: To define the socio-economic situation, social environment, eating habits and physical activity in association with overweight prevalence Latvian students. Hypothesis: Latvian children overweight existence is associated with a higher socio-economic status, skipping breakfast, diet, sweet consumption, a low level of physical activity, suffering from bullying. Results: Children who do not eat breakfast, prone to overweight or obesity is 1.49 times higher than those who eat breakfast every day. Fewer sweets consumption owe increase predisposition to overweight or obesity. Sweets disuse generally produces 4.79 times more prone to overweight. Failure to comply with the diet the last 12 months point to 0.24 times reduces the tendency to overweight or obesity. Pupils from the school free time not engaged in physical activity is a 2.42 times greater predisposition to overweight. Pupils weekends rarely watch TV, have a lower tendency to overweight or obese than those who watched TV for seven hours or more. TV viewing one hour reduces overweight risk 0.44 times. Correlation between socio - eco-ohmic state of the social environment and overweight were found. Conclusions: The study hypothesis is partially confirmed. Relationship to overweight and obesity prevalence among schoolchildren was found in the frequency of eating breakfast with sweets, use, diet, physical activity duration from school and free time watching TV. Statistically significant relationship between BMI and socio - economic status and social environmental factors could not be identified.