Labošanas paņēmienu efektivitāte valodu apguves procesā

Abstract

Fosilizācija otrās valodas apguvē ir aktuāla problēma, jo lielākā daļa cilvēku, kuri mācās svešvalodas, veido fosilizētas starpvalodas sistēmas, kā arī tādēļ, ka tās cēloņi joprojām nav skaidri. Šī pētījuma mēŗķis ir pārbaudīt labotāja lūgumu pēc paskaidrojumiem efektivitāti fosilizēto kļūdu labošanā. Autors veica gadījuma izpēti ar mērķi izlabot fosilizētās darbības vārdu formas, kuras tika izmantotas pagātnes laika veidošanā. Pētījuma rezultāti daļēji apstiprināja pētījuma hipotēzi, ka lūgumi pēc paskaidrojumiem sekmē darbības vārdu sistēmas attīstīšanos, kas rezultātā veicina pareizu formu lietojumu, jo pētījuma dalībnieks iemācījās patstāvīgi labot kļūdas, taču situācijās, kurās dalībnieks koncentrējās uz ziņas saturu, fosilizētās kļūdas atgriezās.

Fossilization is a topical issue in second language acquisition research due to the fact that the majority of learners tend to fossilize and because the causes for this process are yet to be found. The goal of this research is to test the effectiveness of clarification requests in the correction of fossilized mistakes. The author conducted a case study with the goal to correct the fossilized verb forms that were used to express the past meaning. The research findings partially proved the hypothesis that clarification requests promote learner's verb system development resulting in the use of correct forms, because the participant learned to self-correct, but in situations that demanded more concentration on the production of meaning the fossilized mistakes reappeared.