Komēdijas žanra tradīcija Teokrita idillēs

Abstract

Hellēnisma laikā veidojās jauns žanrs - literārā bukolika. Tas ir hellēnisma laiks, kad viena no galvenajām literatūras tendencēm ir tieksme pēc oriģinalitātes, no kā izriet novitāšu meklējumi, it sevišķi senu žanru un senu tēmu neierasts pasniegums. Dzejnieks Teokrits izvēlas savu ceļu, apvienojot senu folkloras žanru – folkloristisko bukoliku – ar nesen radušos literatūras žanru – jaunatisko komēdiju. Bakalaura darba mērķis ir saskatīt jaunatiskās komēdijas ietekmi Teokrita bukolikās, aizgūtos tēlus un motīvus. Darba gaitā svarīgi būs apskatīt aspektus, kā komēdijas žanrs sasaucas ar Teokrita idillēm, kas kopīgs. Bakalaura darbs ir veidots no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā skatīts dzejnieks Teokrits hellēnisma literatūras kontekstā. Otrā daļa ir veltīta Teokrita bukoliku izcelsmes un ietekmes avotiem. Trešajā nodaļā plašāk iztirzāti jaunatiskās komēdijas elementi Teokrita bukolikās. Bakalaura darba secinājumi izriet no praktiskajā daļā sasniegtajiem mērķiem. Teokrita bukolikās ir saskatāmas jaunatiskās komēdijas iezīmes. Kā tēlos, tā arī motīvos parādās komēdijas elementi. Darba gaitā autore secināja, ka Teokrita darbos redzami tēlu un motīvu analogi, tēli, kuri saskatāmi arī Menandra darbos, un arī motīvi, kuri tad arī autoriem ir līdzīgi.

In Hellenistic time formed a new genre – bucolic. It is one of the main literary trends that strives for originality and results in the search for novelties. Bucolic in ancient genres and ancient topics has unusual presentation. Theocritus choose his way, combining ancient folklore - folkloristic bucolic - with in literature recently arisen genres - New comedy (nea). The bachelor thesis assumption is to see parallels between Theocritus idylls and comedy genres, between borrowed characters and motifs. The thesis author views aspects of the comedy genre in tune with Theocritus idylls seeking common and different properties. The bachelor thesis is composed of three basic chapters. First section viewed poet Theocritus in Hellenistic literary context. The second part is dedicated to Theocritus bucolic origin and impact on sources. In the third chapter the author looked at new attic comedy elements in Theocritus bucolics. The thesis conclusions arising from the practical parts of the objectives achieved. In Theocritus bucolic are visible new attic comedy features. As characters, as well as motifs appear in the comedy elements. While work progresses, the author concludes that the works of Theocritus have visible images and themes analogues, characters who are also visible in Menander works, and also the motifs are alike.