Angļu valodas mācīšanas stratēģijas un paņēmieni

Abstract

Šajā pētījumā tiek aplūkots angļu valodas apgūšanas un pasniegšanas aktivitātāšu un stratēģiju pielietojuma nozīmīgums bērniem, kuri apgūst angļu valodu kā svešvalodu. Pētījuma mērķis ir analizēt angļu valodas skaņu uztveri, pēc Tabor (1997) stratēģiju un aktivitāšu pielietošanas struktūras, bērniem, vecumā no trīs līdz sešiem gadiem, angļu valodas nodarbības laikā. Pētījuma teorētiskā daļa tiek balstīta uz Ames un Haber (1976), kā arī, Hutchcroft, (1981), Crystal, D. (2005), Hoff un Shatz (2007), Zsiga (2013), Kalnbērziņa (2012), Rowland (2014) un Giegerich (1992), Tabor (1997) un citiem autoriem. Praktiskās daļas mijiedarbības analīze ir balstīta uz Rowland (2014) un Crystal (2005) izstrādātajām teorijām. Pētījuma rezultāti pierāda, ka stratēģijas un aktivitātes, kuras tika pielietotas nodarbības laikā, būtu jāmaina, lai uzlabotu skaņas producēšanu. Varam secināt, ka valodas mācīšanai ir jābūt individuālākai, lai sasniegtu precīzu skaņu lietojumu.

The present research examines the use of language learning and teaching activities and strategies for the children to whom English is the second language. The aim of the research is to analyze English sound perception using the framework of teaching strategies and activities developed by Tabor (1997) for English lesson for the children from the age of three to six. The literature review deals with the theories by such authors as Ames and Haber (1976), as well as, Hutchcroft, (1981), Crystal, D. (2005), Hoff and Shatz (2007), Zsiga (2013), Kalnberzina (2012), Rowland (2014) and Giegerich (1992), Tabor (1997) and others. The empirical interaction analysis of sound perception is based on the theoretical framework by Rowland (2014) and Crystal (2005). The research demonstrates that the strategies and activities used at present have to be changed to improve the sound production. It can be concluded that teaching has to be more individual to develop the correct sound usage.