Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās Latvijā un to ietekmējošo faktoru izvērtējums

Abstract

Līdzdalība ir viens no visbiežāk pieminētajiem jēdzieniem attiecībās starp publisko varu un iedzīvotājiem. Par līdzdalības pozitīvo ietekmi izteikties ir politiski korekti, to kā absolūtu nepieciešamību iekļauj dažādu pārvaldības līmeņu politiskajos un stratēģiskajos dokumentos. Taču līdzdalībai zūd jēga, ja tā paliek tikai teorētiska klauzula vai politiskās retorikas izpausme, t.i., ja publiskās pārvaldes amatpersonas piešķir tai formālas procedūras statusu, vai – ja iedzīvotājiem nav objektīvi vai subjektīvi motivētas intereses iesaistīties kādās līdzdalības aktivitātēs. Pēdējos gados bažas par iedzīvotāju līdzdalības līmeni ir pieaugušas. Daudzi pētnieki to pamato ar zemu pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, uzticības mazināšanos demokrātiskās pārstāvniecības institūcijām, neuzticēšanos politiķiem un politiskajām partijām. Cilvēki dzīvo pašvaldībās, kas kā publiskās varas institūcija atrodas vistuvāk viņu problēmu epicentriem un vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās vislielākajā mērā ir par jautājumiem, kas skar vietējās kopienas jautājumus. Tas pamato līdzdalības aktualitāti pašvaldību pārvaldībā. Promocijas darba mērķis ir izanalizēt iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās Latvijā, to ietekmējošos faktorus, un izstrādāt priekšlikumus līdzdalības vadības pilnveidošanai. Darbā ir analizēta līdzdalības tiesiskā un institucionālā vide, kas, no vienas puses, ir daļēji saistāma ar tiesiski nostiprinātu līdzdalības regulējumu, no otras puses paredz pašvaldībām pietiekami lielu rīcības brīvību un individuālu pieeju. Autore pētīja cēloņus, kas pamato iedzīvotāju līdzdalības aktivitāti, un analizēja sociālekonomiskā statusa faktoru ietekmi uz to. Darbā vērtētas līdzdalības institucionālās un neinstitucionālās formas, kā arī izstrādāts ekonometriskais modelis, lai novērtētu sociālekonomiskā statusa faktoru ietekmi uz vēlētāju līdzdalību. Promocijas darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikumiem. Darba pamatteksts izklāstīts 170 lappusēs. Darbā iekļauti 25 attēli, 13 tabulas, astoņi pielikumi. Literatūras sarakstā iekļautas 170 vienības. Atslēgas vārdi: iedzīvotāju (politiskā) līdzdalība, pašvaldības, lēmumu pieņemšanas process, institucionālā vide, līdzdalības formas, līdzdalības faktori.

One of the most frequently mentioned concepts in relations with public power and citizens is participation. It is politically correct to express one’s opinion about positive impact of participation; as an absolute necessity it should be included in political and strategic governance documents of different levels. However, participation loses its sense when remaining as a theoretical clause or expression of political rhetoric only, i.e., if public officials grant it a status of a formal procedure or if population have no interest of an objective or subjective motivation to engage in certain participation activities. In recent years, concern about the level of citizen participation has increased. Many researchers justify this by low voter turnout, diminishing confidence in democracy representation institutions, distrust of politicians and political parties. People live in local governments that serve as a public power institution with their closest location to an epicenter of issues and with the best knowledge of population needs. Decision-making process in local governments at its greatest extent is about the issues relating to the local community. This substantiates topicality of participation in the governance of local governments. The objective of the Doctoral thesis is to examine citizen participation in the decision- making process in the local self-government of Latvia, analyse factors affecting it, and develop proposals to improve participatory management. Legal and institutional environment of participation have been analysed in the thesis, and on the one hand it can partly be linked with legally consolidated framework of participation, on the other hand it foresees action freedom that is great enough and an individual approach to local governments. The author has examined causes that substantiate the activity of citizen participation and has analysed impact of socioeconomic status factors upon it. In the thesis, institutional and non-institutional forms of participation have also been assessed, as well as an econometric model for evaluation of the impact of socioeconomic status factors on voter participation has been developed. The Doctoral thesis consists of introduction, 4 chapters, conclusions and recommendations, bibliography, and appendices. The core text of Doctoral thesis covers 170 pages. There are 25 figures, 13 tables, 8 appendices in the thesis. Bibliography comprises 170 items. Keywords: citizens’ (political) participation, local governments, decisionmaking process, institutional environment, participation forms, participation factors.