Valkas pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve (1920-1940)

Abstract

Pētījuma problēmas būtība ir tā, ka pēc 1920.gada 1.jūlija, kad Valka tika sadalīta, lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku, kā arī iedzīvotāju, palika Igaunijas daļā. Maz bijatādu sabiedrisko darbinieku, kuri spētu ātri atjaunot sabiedrisko un kultūras dzīvi Valkā. Pirmajos 5 gados pēc pilsētas sadalīšanas sabiedrības aktuālākais jautājums bija pilsētbūvniecība, un tikai tad kultūras dzīves atjaunošana. Darba mērķis irnoskaidrot Valkas pilsētas kultūras un sabiedriskās dzīves virzītājspēkus, to darbības virzienus un panākumus, laika posmā no 1920. līdz 1940.gadam. Darba rezultātā tika noskaidrots, ka, lai arī Valkas iedzīvotāji centās uzreiz pēc sadalīšanas atjaunot sabiedrisko un kultūras dzīvi, tas nebija iespējams, kamēr netika uzceltas tādas ēkas kā: skolas, tautas nams, stadions u.c. Galvenie sabiedriskās un kultūras dzīves virzītājspēki bija dažādas biedrības, organizācijas un skolas. Kā populārākās var minēt - 7.Valkas aizsargu pulks, Valkas Izglītības biedrība, Valkas Viesīgā biedrība un Valkas Sporta biedrība. Valkas sabiedrībā populāri bija sporta un dažādi muzikālie pasākumi. Sabiedrisko un kultūras dzīvi galvenokārt veidoja vietējie iedzīvotāji, kas vienlaicīgi pat darbojās vairākās organizācijās. Valsts un vietējā pašvaldība centās finansiāli atbalstīt Valkas pilsētas atlabšanu, piešķirot naudu gan celtniecībai, gan sabiedriskās un kulturālās dzīves attīstīšanai.

The research problem is that after July 1, 1920 when Valka was divided the majority of public and residential buildings, as well as the majority of the population remained in the Valgas part. There were only a few civil figures left who would be able to quickly restore the social and cultural life of Valka. During the first 5 years after the towns division of the society the most urgent issue was urban and cultural renewal. The objective was to find out what was Valkas cultural and social life driving forces, their functionalities and progress in the period from 1920 to 1940. As result of the research it was found, that even the residents of Valka tried immediately after the split to restore public and cultural life, but it was not possible while the buildings were not built, such as: schools, community centre, stadium, etc. The main social and cultural driving forces were a variety of associations, organizations and schools. The most popular includes 7.Valkas guard regiment, Valkas Education Society, Valkas Viesīgā Society and the Sports Society. The Valka society was popular for sports and a variety of musical events. Social and cultural life consisted mainly of local people who worked at the same time with several organizations. State and local government tried to support financially the Valka recovery by granting money for both the construction work and the social and cultural life development.