Par atdalāmās propozīcijas 'ie' neienākšanu latviešu valodā

Abstract

Latviešu valodā varētu būt bijusi lietošanā prepozīcija ie, ekvivalenta ar iekš, ko valodnieki, sk. Endzelīns, neiesaka lietot. Kāpēc ie nav ienākusi valodā? Kādi tam būtu bijuši lingvistiskie cēloņi? Aplūkojot divus gramatiķu skatījumus, A. Bīlenšteina un J. Endzelīna, redzam, ka prepozīcija ie- ir atzīmēta kā tāda, proti, prepozīcija, bet kas lietošanā kā atdalāma neparādās. Līdzīga prepozīcijas ie- būtu iz, ar pretēju nozīmi, bet citādi analogas. Par pēdējo Endzelīns saka, ka tā tautas mutē vairs nav pazīstama, izņemot kādus apgabalus. Mūsu jautājums rastos, vai kādreiz valodā nav bijusi prepozīcija ie? Vai, arīdzan, kādu autoru lietošanā šāda prepozīcija būtu parādījusies? Bez jautājuma, vai šāda prepozīcija ir bijusi, vēl cits, vai prepozīcija ie ir tiesīga pastāvēt šodienas valodā. No minēto valodnieku traktējuma neseko, ka ie- nevarētu būt arī kā atdalījusies prepozīcija. Valodnieki tikai fiksē faktu, ka tas nav noticis. Bet, piemēram, iz gadījumā tas noticis bijis. Blakus vēl minama prepozīcija no, kura valodā ir lietošanā. Visas trīs, no, iz, un eventuālā ie, prasa ģenitīvu, vai ablatīvu. Pēdējais apstāklis saka priekšā, ka visas trīs mums jāuzlūko kā ablatīvas prepozīcijas ar katra savu nozīmju pārklājumu. Tas arī palīdz nošķirt ie no it kā tīri lokatīvās funkcijas partikulas. Šī raksta ietvaros runāsim par ie kā lietošanā, gan ierobežoti, esošu prepozīciju, jo [9,10] tā ir lietota.