Pelējumsēņu mikrobioloģiskais piesārņojums garšvielās un garšaugos

Abstract

Uz pelējumsēņu mikrobioloģisko piesārņojumu testēti 80 garšvielu (69 %) un garšaugu (31 %) paraugi. Salīdzināts piesārņojums starp atvērtos (tirgus) un slēgtos (lielveikals) iepakojumos iegādātiem paraugiem. Darba mērķis - noteikt pelējumsēņu koncentrāciju garšvielās un garšaugos un identificēt tajos esošās pelējumsēnes. Identifikācijai izmantotas divas metodes: Matricas veicinātā lāzera desorbcijas/jonizācijas metode un identificēšana pēc morfoloģiskām īpašībām. Konstatēts, ka 24 % paraugu nesaturēja dzīvas pelējumsēnes. 20 % no paraugiem pārsniedza ICMSF normas. Visizplatītākās bija Aspergillus un Penicillium ģintis. Dominējošās sugas – Aspergillus niger, A. flavus un A. glaucus. Nebija statistiski būtisku atšķirību starp slēgtā iepakojumā un atvērtā veidā iegādāto garšvielu un garšaugu pelējumsēņu mikrobioloģisko piesārņojumu.

80 samples of spices (69 %) and herbs (31 %) were tested on microbial contamination of moulds. Contamination between open packaging (market) and closed packaging (supermarket) samples was compared. The aim of the study was to determine microbiological contamination of moulds in spices and herbs and to identify those moulds. For identification two methods were used: Matrix-assisted laser desorption/ionization method and identification by morphological characteristics. It was observed, that 24 % of samples didn’t contain any moulds, 20 % of samples exceeded ICMSF standard. The most common genera were Aspergillus and Penicillium. Aspergillus niger, A. flavus and A. glaucus were dominant species. No statistically significant difference between closed and opened packaged spices and herbs were observed.