Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām

Abstract

Bakalaura darbs „Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām” izstrādāts no 2014. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir noteikt Slocenes upes ekoloģisko kvalitāti, izmantojot makrozoobentosa sabiedrības pēc avārijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darbā apkopoti literatūras dati par makrozoobentosa funkcionālajām barošanās grupām, organismu ekoloģiju, upju tipoloģiju, ūdeņu sastāvu, hidromorfoloģiskajiem rādītājiem, saprobitāti, ASPT, DSFI, EPT, Šenona Vīnera un MMQ indeksiem. Pētījumā analizēts makrozoobentosa organismu taksonomiskais sastāvs piecos upes posmos un divās vietās Šlokenbekas dzirnavu ezerā, raksturoti upes hidromorfoloģiskie rādītāji, veikti upes fizikāli - ķīmisko parametru mērījumi un noteikta ekoloģiskā kvalitāte. Labāka ekoloģiskā kvalitāte konstatēta ritrāla tipa upes posmos, savukārt Šlokenbekas dzirnavu ezerā ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā slikta. Visjutīgākais uz piesārņojumu bija kopējais taksonu skaits, EPT un ASPT indekss, kuri tiek rekomendēti liela apjoma piesārņojuma ietekmes novērtēšanai uz upju ekosistēmām.

Bachelor’s thesis “Ecological quality assessment of River Slocene in Tukums city using macrozoobenhtos communities” developed from 2014 till 2015. The aim of the thesis is to determine current ecological state of River Slocene by using macrozoobenthos structure after the breakdown of sewage treatment plants. Bachelor’s thesis includes data about macrozoobenthos functional groups, ecology, typology of rivers, water chemistry, hydromorphological indicators, saprobity, ASPT, DSFI, EPT, Shannon Wiener’s and MMQ indices. Macrozoobenthos organism taxonomic structure was analyzed in five river sections and two sites in Slokenbeka’s mill lake, hydromorphological indicators were described, physico-chemical parameter measurements were made and ecological quality was determined. Better ecological quality was stated in fast flowing river sections, while ecological quality of Slokenbeka’s mill lake was evaluated as bad. The most sensitive to pollution was total number of taxa, number of EPT taxa and ASPT index, which could be recommended for the assessment of impact of large amount pollution on river ecosystem.