Mazā svilpja Carpodacus erythrinus sastopamību noteicošie faktori un tās prognozēšana mozaīkveida ainavā Madonas novadā

Abstract

Lauku putnu sugas (tai skaitā mazais svilpis) Eiropā kopš 20. gadsimta beigām līdz pat šim brīdim ir piedzīvojušas būtisku cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz populācijām. Darba mērķis bija izstrādāt mazā svilpja populācijas sastopamības ierobežojošos faktorus atspoguļojušu matemātisku modeli teritorijā, kur lauksaimniecības zemes nav dominējošās, izmantojot iegūto modeli, veikt sugas sastopamības prognozēšanu pētījumu teritorijā. Pētījuma teritorijā mazā svilpja sastopamības noskaidrošanai nejauši izvēlēti parauglaukumi tika apsekoti divas līdz trīs reizes sezonā, fiksējot arī konstatēšanas varbūtību ietekmējošus mainīgos. Tika analizēta biotopu un ainavas elementu mainīgo saistība ar mazā svilpja sastopamību, un, ņemot vērā sugas konstatēšanas varbūtību, izveidoti sugas sastopamību izskaidrojoši teritoriju aizņemtības hierarhiskie modeļi. Rezultāti rāda, ka sugas konstatēšanas varbūtību statistiski būtiski ietekmē kvadrāta apsekojuma ilgums. Ainavā, kur lauksaimniecības zemes nav dominējošās, mazā svilpja sastopamībai ligzdošanas teritorijā ir būtiska pozitīva saistība ar lineāru koku joslu, krūmu puduru augstumā līdz 1 m, lauksaimniecības zemju, aramzemju, pļautu vai ganītu zālāju, lauku ceļu platībām, savukārt negatīva saistība ar zālaju un mežu kodolzonām. Pētījumu teritorijas ainava ir diezgan piemērota sugai, jo 29% no tās prognozēta sugas sastopamība ir ar varbūtību virs 90%.

Human landscape management in Europe since late 20th century have been significantly influencing populations of farmland bird species, among them also Common rosefinch. The aim of research was to make a statistical model significantly affecting Common rosefinch occurence in landscape where farmland is not dominant and to predict species occurence in studies area, using this model. Repetitions of the two, three surveys in one season was made in randomly chosen sampling plots in studies area, variables describing species detection probability also were recorded. Associations between habitats and Common rosefinch occurence were estimated and occupancy mixture models, significantly affecting Common rosefinch occurence were made, taking in count detection probability. Results show that species detection probability is associated with survey duration in territory. In landscape where farmland is not dominant Common rosefinch occurence has significant positive associations with tree lines and tree clusters <1 m high, arable land, farmland, managed grasslands, gravel roads area, but negative– with grassland core areas and forest core areas. Studies area is quite suitable for Common rosefinch, because in 29% of it species occurence is predicted with more than 90% probability to be present. Keywords: Common rosefinch, Carpodacus erythrinus, sampling plots, species detection probability, species occurence associations with habitats, predicting species occurence