Vampīrs un tā transformācija Annas Raisas romānā “Intervija ar vampīru” un tā ekranizācijā

Abstract

Vampīru tēma tiek plaši pētīta, un vampīra tēls ir kļuvis par nozīmīgu mūsdienu kultūras daļu. Šis maģistra darbs pēta vampīru Annas Raisas romānā un tā ekranizācijā, izmantojot tādus ar vampīrismu saistītus galvenos aspektus un elementus kā asinis, seksualitāte un eroticisms, nāve, identitāte un citādais, lai noteiktu, kādas vampīram raksturīgās iezīmes Raisa ir izmantojusi un kādas ir ieviesusi, tādējādi mainot priekšstatu par vampīru literatūrā un filmās. Iegūtie pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Raisas radītajam vampīram piemīt tādas agrīnajam vampīra tēlam raksturīgās pazīmes kā pievilcība, pārdabiskas spējas un nepieciešamība pēc asinīm, taču galvenā atšķirīgā iezīme ir tā cilvēciskās īpašības. Raisa ir pirmā autore, kas raksta no vampīra skatpunkta un vampīru ir cilvēciskojusi, tādējādi nosakot jaunu virzienu mūsdienu vampīru literatūrā un filmās.

Vampires are a subject of various studies and have become a significant part of contemporary culture. This Master Thesis explores a vampire in Anne Rice’s novel and its screen adaptation applying the key aspects and elements related to vampirism, such as blood, sexuality and eroticism, death, identity and otherness in order to determine what characteristic traits of a vampire have been used and what new features have been added by Rice, thus transforming the reflection of a fictional and cinematic vampire. The obtained results of the research have shown that Rice’s vampire shares a few features of an early literary and cinematic vampire, such as appeal, supernatural powers and need for blood, but the main distinguishing feature is its human qualities. Rice has been the first writing from a vampire’s point of view, humanizing it, thus setting a new trend in contemporary vampire literature and cinematography.