Latvieši Ķīnā 1918-1940: skaits, sastāvs, darbība
Author
Rode, Nadīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Jēkabsons, Ēriks
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darbs veltīts Latvijas historiogrāfijā tikpat kā neaplūkotai tēmai — latviešiem un Latvijas valsts pilsoņiem, kas no 1918. līdz 1940. gadam dzīvoja Ķīnā. Darba mērķis ir atspoguļot informāciju par latviešu skaitu, sastāvu un darbību pilsētās, kurās bija vislielākais latviešu skaits ¬— Harbinā un Šanhajā, balstoties uz vēstures literatūru kā arī uz Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos un presē pieejamajiem materiāliem. Sākotnēji darbā aplūkota situācija Ķīnā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, kā arī latviešu ieceļošanas posmi šajā reģionā, kas ļauj izprast kontekstu un vēstures notikumu attīstību. Tālāk pētījumā atspoguļots latviešu skaits un sastāvs abās kopienās, kā arī latviešu darbība. No pētījuma izriet, ka latviešu skaits kopienās bija ievērojams un tajās tika aktīvi organizēta sabiedriskā dzīve. The bachelor’s thesis is dedicated to a topic seldom discussed in the Latvian historiography—Latvians and citizens of the Latvia who lived in China from 1918 until 1940. The aim of the study is to reflect the information about Latvians in China in terms of numbers, ethnic composition and activity within the two cities which had the largest number of Latvians: Harbin and Shanghai. Initially the research examines the situation in China from the end of the 19th century to the mid 20th century, also noting the immigration stages of Latvians in the area. Further parts of the research reflect the number of Latvians and the composition of the two communities, as well as their activities. The study concludes that the number of Latvians in these communities was quite notable and they were socially active.