Koka arhitektūras pieminekļu saglabāšana Latvijas PSR no 1952.gada līdz 1991.gadam

Abstract

Apkopojoša pētījuma par koka pieminekļiem, kas Latvijas PSR laikā tikuši iekļauti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstos, nav. Šāda pieeja pavērtu iespēju pirmo reizi palūkoties uz to kā vienotu veselumu un varētu kalpot kā pamats jeb fons jau atsevišķu koka pieminekļu izpētei jaunā kvalitātē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot cik un kādi koka pieminekļi un kā tika aizsargāti republikas līmenī no 1952. gada līdz 1991. gadam. Koka arhitektūras pieminekļu teorētiskajā saglabāšanā vērojama pakāpeniska augšupeja, bet praktiskajā - spēcīgi iezīmējas atsevišķu objektu restaurācijas veiksmes stāsti, vitāli nepieciešamā ēku ikdienas uzturēšana un kopšana netiek nodrošināta vispār vai nepietiekamā līmenī, bet koka ēku saglabāšanas metodikas attīstību kavē politiskie uzskati, liedzot pieredzes apmaiņu ārpus PSRS un tās satelītvalstīm.

There is no compilation research on wooden architectural objects which during Latvian SSR time were included in the lists of national architectural monuments. Such approach would make an opportunity for the first time to look at it as a whole and could serve as a foundation to research single wooden architectural objects in higher quality. The aim of the master’s thesis is to investigate how many and what kind of wooden architectural objects were protected at the republic level from 1952 to 1991. Regarding theoretical preservation of wooden architectural objects, gradual improvement is observed, whereas practical preservation is strongly featured by success stories of single object restoration, insufficient or non-existent vital daily maintenance of the buildings, but development of preserving methodology is delayed by political views.