• English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Help
  • русский 
    • English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Войти
Просмотр элемента 
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Humanitāro zinātņu fakultāte / Faculty of Humanities
  • 1 -- Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Humanitāro zinātņu fakultāte / Faculty of Humanities
  • 1 -- Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
JavaScript is disabled for your browser. Some features of this site may not work without it.

Dialektisko vingrinājumu funkcija Platona “Parmenidā”

Thumbnail
Открыть
311-52739-Melbardis_Maris_mm05026.pdf (1.138Mb)
Автор
Melbārdis, Māris
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Šuvajevs, Igors
Дата
2016
Metadata
Показать полную информацию
Аннотации
Platona “Parmenids” strukturēts divās daļās. Pirmajā daļā tiek problematizētas eidosu-lietu attiecības. Otrajā daļā tiek piedāvāti dialektiskie vingrinājumi, kuriem jāspēj padarīt Sokratu par kompetentu eidosu teorijas aizstāvi. Taču tā kā vingrinājumi noved pie dažādām pretrunām, nav skaidrs, kāda ir šo vingrinājumu funkcija darba kontekstā. Šī pētījuma mērķis ir parādīt, ka vingrinājumi atklāj, kā kvalificēt tāda veida izteikumus kā “F-ais ir F”, jo pretējā gadījumā tie rada problēmas, kas apsvērtas “Parmenida” pirmajā daļā. Vingrinājumu rezultāti uzrāda, ka daži eidosi var būt tie, kas tie ir, tikai saattiecinājumā ar savu korelējošo eidosu. Šis secinājums ir pamats “Parmenida” pirmās daļas problēmu risinājumam.
 
Plato's “Parmenides” consists of two parts. The first reveals a number of problems that concern the relation between forms and particulars. The declared aim of the second part is to turn the young Socrates into an adept advocate of the theory of forms. But the exercise leads to all kinds of (apparent) contradictions which makes its role in the dialogue uncertain. In this paper I argue that the exercise shows how to qualify statements like “F-ness itself is F” which, when left unqualified, lead to problems discussed in the first part. The solution requires to accept that some forms are relational, i.e., that they are what they are only in relation to their correlative forms.
 
URI
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33015
Collections
  • 1 -- Bakalaura un maģistra darbi (HZF) / Bachelor's and Master's theses [6363]

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV
 

 

Просмотр

Весь DSpaceСообщества и коллекцииДата публикацииАвторыНазванияТематикаЭта коллекцияДата публикацииАвторыНазванияТематика

Моя учетная запись

Войти

Статистика

Просмотр статистики использования

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV