Kopējo augšstilba artēriju hemodinamisko parametru maiņas unilaterālas pēc-oklūzijas hiperēmijas laikā
Author
Urtāne, Evelīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Advisor
Marcinkevičs, Zbigņevs
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Pēc pēdējiem literatūras datiem ir zināms, ka pastāv būtiskas atšķirības augšējo un apakšējo ekstremitāšu artēriju reakcijās. Neskatoties uz to, joprojām ir maz pētījumu par hemodinamisko parametru maiņām kāju maģistrālajās artērijās. Īpaši aktuāls ir jautājums par asins plūsmas lineārā ātruma profila komponentiem un to maiņām dažādos apstākļos. Tāpat joprojām nav vienota priekšstata par plūsmas-izraisītās dilatācijas (FMD) reakcijām un to regulācijas mehānismiem kopējās augšstilba artērijās (CFA), kā arī par lokālā stinguma maiņām pēc-oklūzijas reaktīvās hiperēmijas laikā. Darba mērķis ir novērtēt kopējo augšstilba artēriju hemodinamisko parametru maiņas unilaterālas distālas oklūzijas un pēc-oklūzijas reaktīvās hiperēmijas (RH) laikā. Pētījumā kopumā piedalījās 25 veselas, jaunas sievietes, kuru vidējais vecums bija 23 ± 2 gadi, vidējais auguma garums bija 172 ± 6 cm, vidējā ķermeņa masa bija 60 ± 9 kg un vidējais ķermeņa masas indekss bija 20 ± 2 kg/m2. Pētījuma dalībniecēm tika reģistrēti un aprēķināti sekojoši CFA hemodinamiskie parametri: asins plūsmas tilpumātrums, asins plūsmas lineārais ātrums (anterogrādais un retrogrādais komponents), diametrs, diametra svārstību amplitūda, stinguma indekss β, kā arī sistēmiskie asinsrites parametri – sirdsdarbības frekvence un vidējais arteriālais asinsspiediens. Secināts, ka: 1. Pēc-oklūzijas hiperēmijas fenomenu ietekmējošākais oklūzijas parametrs ir oklūzijas ilgums, no kura atkarīga ir gan pēc-oklūzijas hiperēmijas intensitāte un retrogrādā komponenta samazinājums, gan cirpes ātruma AUC pieaugums hiperēmijas sākuma fāzē, un pat attālinātu reģionu hemodinamikas parametri, piemēram, kontralaterālās maģistrālās artērijas plūsmas retrogrādā komponeta pieaugums. 2. Reģionāla pēc-oklūzijas hiperēmija rada ne tikai vietējas, bet arī attālinātas hemodinamikas reakcijas, tai skaitā – kontralaterālās ekstremitātes artēriju gultnē. 3. Pētījumā ir pirmreizēji novērots un pierādīts fenomens – artērijas stinguma īslaicīgs pieaugums pēc-oklūzijas hiperēmijas laikā, bet fenomena skaidrojums pagaidām ir pētījumu stadijā. Recent literature data shows that there is significant difference between arterial reactivity in upper and lower extremities. Still there are few studies about hemodynamic parameters changes in leg arteries. Current issue is about blood flow linear velocity profile components and their changes in different conditions. Also there is no joint opinion about flow-mediated dilation (FMD) reactions and their regulation mechanisms in common femoral arteries (CFA) and local stiffness changes during post-occlusive reactive hyperemia. The aim of this study is to evaluate common femoral arteries hemodynamic parameter changes during unilateral distal occlusion and post-occlusive reactive hyperemia (RH). In this study participated 25 young, healthy women with average age 23 ± 2 years, average height 172 ± 6 cm, average body mass 60 ± 9 kg and average body mass index 20 ± 2 kg/m2. Following CFA hemodynamic parameters were registered: blood flow, blood flow linear velocity (anterograde and retrograde component), diameter, diameter amplitude, stiffness index β and systemic hemodynamic parameters – heart rate and mean arterial blood pressure. Conclusions: 1. Post-occlusive hyperemia is mainly dependent on occlusion duration which affects magnitude of post-occlusive hyperemia, decrease of retrograde component, increase of shear rate AUC in hyperemia and even the parameters of distant regions hemodynamic, for example, increase of flow retrograde component in contralateral conduit artery. 2. Regional post-occlusive hyperemia affects not only local but also distant hemodynamic reactions which includes arteries in contralateral extremity. 3. This study for the first time showed short-term increase of arterial stiffness during post-occlusive hyperemia but explanation of this phenomenon is still in research.