Kultūršoks Erasmus apmaiņas studentu dzīvē un tā atrisināšanas veidi

Abstract

Erasmus mācību mobilitātes dalībniekiem ir piedāvāta iespēja pavadīt vienu vai divus semestrus studēt augstākās izglītības iestādē citā Eiropas valstī. Ierodoties šajā valstī, studentiem var rasties kultūršoks. Darba mērķis ir izpētīt kultūršoka jēdzienu un iegūt datus par visvairāk traucējošākajiem iemesliem, kas to izraisa, kā arī atrast veidus, kā to risināt. Šim nolūkam autore analizēja teorijas par kultūršoku, adaptāciju un atgriešanās kultūršoku, kā arī izstrādāja un veica starptautisku aptauju. Papildus tika intervēti četri Erasmus koordinatori no Latvijas un Lielbritānijas. Tika secināts, ka Erasmus apmaiņas studenti sastopas ar kultūršoku dažādās pakāpēs, kas ir atkarīgs no dalībnieka rakstura un iegūtajām zināšanām par valsti. Visgrūtākais studentiem ir atrast savu lomu vietējā sabiedrībā, vientulības sajūta, lēna adaptācija, nezināmā akadēmiskā vide, un valodas barjera.

The Erasmus student exchange programme offers its participants an opportunity to spend one or two semesters studying at a higher educational institution in another European country. When arriving in the host country students may experience culture shock. This thesis aims at investigating the stages of culture shock, obtaining data about its causes and finding the ways how to resolve it. The theories related to culture shock, adjustment and re-entry culture shock were compared and analysed, a questionnaire was designed and administered as well as four interviews with Erasmus coordinators and advisers from Latvia and Britain were conducted. The results of the research show that Erasmus students experience the stages of culture shock differently, depending on the character of the participant. The most troublesome areas are finding one’s role in the local society, feeling of loneliness, slow adjustment to an unknown academic environment and the language barrier.