Emocionālie izteiksmes līdzekļi The Economist ievadrakstos

Abstract

Emocionālie izteiksmes līdzekļi ir bieži sastopami ikdienā lietotā valodā. Tos iespējams atrast arī preses izdevumos. Mediji un prese tiek uzskatīti par vienu no dominējošiem, domu virzošiem spēkiem, kas raisa lasītājos konkrētas sajūtas un emocijas, kas vēlreiz apliecina izvēlētās tēmas nozīmīgumu. Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kādi emocionālie izteiksmes līdzekļi ir sastopami The Economist 2014. un 2015. gada ievadrakstos, lai raisītu lasītājā konkrētas sajūtas un emocionālu stāvokli, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus, lai izdarītu secinājumus balstoties uz abu gadu ievadrakstu salīdzinājumu. Metodes, kas izmantotas, lai izstrādātu šo darbu ir saistītas ar teorētiskā pamata apkopošanu, kā arī praktisko daļu – diskursa analīzi, kuras ietvaros analizēti 10 The Economist ievadraksti. Raksti analizēti kvalitatīvā veidā, pēcāk veicot kvantitatīvu analīzi. Korpuss sastāv no 10 rakstiem, kuri izraudzīti no The Economist 2014. un 2015. gada izdevumiem (atbilstoši pieci raksti no katra gada). Secinājumi apliecina,ka lielākoties izmantotie emocionālās izteiksmes līdzekļi pauž negativitāti. 2015. gada The Economist izdevumu ievadraksti satur lielāku skaitu emocionālo izteiksmes līdzekļu, salīdzinājumā ar 2014. gada izdevumiem, kuros ievadraksti satur mazāk emocionālo izteiksmes līdzekļu. 2015. gada ievadrakstos paustās emocijas ir lielākoties negatīvas, salīdzinājumā ar 2014. gadu, kura ievadrakstos paustās emocijas satur relatīvi vairāk pozitīvu izteiksmes līdzekļu.

Emotional expressions are widely used in written language. It is also noticeable within press. Press is considered to be one of the major dominant forces, which uses the power of word, to cause an emotion within the reader, which approves the importance of the topic. The purpose of these theses is to find out what kinds of emotional expressions are used within The Economist editorials of 2014 and 2015 in terms to add an emotional value to these articles and to draw relevant conclusions, based on comparison, between findings differentiated by years of publication. Methods used to carry out the research include the analysis of relevant theories, as well as discourse analysis of the editorials of 10 leading articles of The Economist newspapers, which are analysed qualitatively and further on the results accumulated are analysed by quantitative method. The corpus consists of 10 articles, which correspondingly are taken from The Economist newspapers of 2014 and 2015 (five from each year). The conclusions show that most of the emotions expressed via The Economist editorials are negative. The results show that, more examples of emotional expressions were detected in editorials of The Economist 2015 in comparison with editorials of The Economist of 2014. More negativity in terms of emotiveness was detected within editorials of The Economist 2015, than in editorials of The Economist 2014.