Nāve Vergilija “Eneīdā”

Abstract

Bakalaura darba “Nāve Vergilija ‘’Eneīdā’’ ” būtība ir noskaidrot romiešu dzejnieka Vergīlija nāvi apzīmējošo leksiku, ar to saistīto semantiku, bet mērķis ir izpētīt, aprakstīt un salīdzinoši analizēt nāves leksiski semantiskos laukus Vergīlija Eneīdā. Teorētiskajā daļā apskatīts nozīmes jēdziens, galvenie semantikas jautājumi un leksiski semantiskā lauka teorija. Praktiskā daļa balstīta uz kontekstuālo analīzi. No piemērotajām 12 autora grāmatām, ir atrasti - nāves leksiski semantiskā lauka elementi – tiešā un pārnestā nozīmē lietoti vārdi, to savienojumi. Nāves leksika iekļaujas šādos motīvos: liktenis, ciešanas, slava, pareģojumi, atriebība, daba, dievības un laika ritums. Secināts, ka Vergilija dzeja ir psiholoģiski dziļa un ekspresīva, bet vairāk pievēršas mitoloģiskiem sižetiem, nāves motīvu izmantojot kā ilustratīvi aprakstošu līdzekli.

Bachelors work “Death in Vergil’s ‘’Aeneid ” essence is to find out and clarify roman poets Vergil’s death explainatory lexis, and the theme connected with it, but aim is to explore, describe and relatively analyze the lexial semantic field of death in Vergils Aeneid. In Teoretical part there is viewed the concept of meaning, the main semantical questions and lexical semantic fiels theory. The practical part is based on contextual analysis. From 12 author appldied books, is found – death lexical semantic field elements- in direct and indirect meaning used lexis, and their compounds. Death lexis includes itself in following elements : destiny, suffering, glory, predictions, revenge ,nature, deities and time fluency. It is concluded that Vergil’s poetry is psychologically deep and expressive, but is more foccused on mithologycal stories, the theme of death using as illustrative tool.