Apzinātā pieticība: atsacīšanās, pamatojumi un šķēršļu pārvarēšanas stratēģijas

Abstract

Arvien vairāk izplatoties patērniecībai, pieaug arī tās kritika gan diskursā, gan rīcībās. Viena no rīcību izpausmēm ir apzinātā pieticība, kuru raksturo atteikšanās no noteiktām patēriņa iespējām, kuru ietekme tiek saskatīta kā negatīva (vides, dzīvnieku un cilvēku kontekstā), vai arī vispārīga patēriņa samazināšana. Šī bakalaura darba tēma ir “Apzinātā pieticība: atsacīšanās, pamatojumi un šķēršļu pārvarēšanas stratēģijas”, tā mērķis ir noskaidrot, kā tiek konceptualizēta atsacīšanās un kādas ir apzinātās pieticības izplatītākās prakses, pamatojumi, šķēršļi un to pārvarēšanas stratēģijas. Pētījumā noskaidrots, ka konkrēto informantu gadījumā pieticība ir apzināta, viņiem svarīgi ir ekoloģiskais, humānais un personīgais pieticības pamatojums. Nozīmīgākie apzinātās pieticības šķēršļi ir saistīti ar infrastrktūru un sabiedrības attieksmi.

With the growth of consumerism we can also observe the growth of its critique both in discourse and in action. One form of said action is voluntary simplicity that is related to reduction of certain consumption activities that have negative impacts on the environment, animal or human well-being or a general reduction of consumption levels. The subject of this thesis is “Voluntary Simplicity: Refusal, Justifications and Overcoming Obstacles”, its goal is to find out how refusal is conceptualized by informants and what are the practices, justifications, obstacles and strategies to overcome them. In this paper it was found that in the case of the informants the simplicity is indeed voluntary, as the dominant motivations are willingness to protect the environment, humanitarian and personal motivations. Main obstacles of the voluntary simplicity lifestyle are related to infrastructure and the attitudes of the rest of the society,