Klusuma loma starpkultūru komunikācijas kontekstā (latviešu un japāņu kultūrās)
Author
Valdēna, Lelde
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Ozoliņa, Solveiga
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darba nosaukums ir “Klusuma loma starpkultūru komunikācijas kontekstā (latviešu un japāņu kultūrās)”. Šī tēma tika izvēlēta, jo jautājums par klusuma izmantojumu komunikācijā skar gan katru indivīdu atsevišķi, gan visu sabiedrību kopumā. Turklāt līdz šim ir maz pētījumi, kuros analizēts kā klusumu komunikācijā izmanto latvieši un kādu lomu tam piešķir dažādās saziņas situācijās un kas salīdzinātu latviešu un japāņu kultūrai raksturīgās iezīmes un attieksmi pret klusumu, bet šim aspektam ir būtiska loma starpkultūru komunikācijā. Turklāt klusuma izpēte un izpratne par tā lietojumu ir ne tikai nozīmīgs aspekts un priekšnosacījums veiksmīgai satrpkultūru komunikācijai, bet arī grūts uzdevums, jo visās valodās tas skan vienādi, bet tajā ietvertais vēstījums pat vienas un tās pašas kultūras ietvaros var būtiski atšķirties, atkarībā no saziņas veida un komunikācijas konteksta tam var tikt piešķirtas dažādas, reizēm pat pretrunīgas nozīmes. Tieši klusuma daudzveidīgās izpausmes un tā atšķirīgā uztvere dažādās kultūrās un nozīmīgā ietekme starpkultūru komunikācijas kontekstā, mudināja darba autori pievērsties šīs tēmas padziļinātai izpētei. Darba mērķis ir izpētīt kā klusums tiek izprasts latviešu un japāņu kultūrās, noskaidrot līdzīgās un atšķirīgās iezīmes klusuma izmantojumam komunikācijas kontekstā, apskatīt un salīdzināt šajā jomā veikto zinātnisko pētījumu rezultātus, kā arī analizēt darba autores veiktajā pētījumā iegūtos rezultātus. Darbs sastāv no četrām nodaļām un vairākām apakšnodaļām, tajās apkopotā informācija liecina, ka latviešu un japāņu kultūrā klusums tiek izmantots gan kā saziņas veids, kam atkarībā no konteksta tiek piešķirtas daudzpusīgas, reizēm pat pretrunīgas nozīmes, gan kā iespēja, lai izvairītos no nevēlamas komunikācijas un konfliktiem. Turklāt, lai gan japāņi pieder pie augsta konteksta un kolektīvas kultūras, bet latvieši drīzāk pieskaitāmi pie zema konteksta un individuālas kultūras pārstāvjiem, attieksme pret klusumu šajās kultūrās ir līdzīga, arī empīriskais pētījums pierāda, ka latviešu un japāņu kultūrā klusuma izpratnei un izmantojumam komunikācijā nav novērojamas būtiskas atšķirības. Turklāt pētījumā iegūtā informācija liecina, ka abās iepriekš minētajās kultūrās klusums tiek izmantots gan kā saziņas veids, gan kā iespēja, lai izvairītos no nevēlamas komunikācijas. The title of the Master's thesis is “Role of Silence in the Context of Intercultural Communication (in Japanese and Latvian cultures)”. The topic about the role of silence in communication was selected, because it concerns not only individuals, but also the whole society. Furthermore, there are a few studies, which analyse the use of silence in Latvian culture and the role assigned to it in different communication situations and which compare similar and different features about the attitudes toward silence in Latvian and Japanese culture, but this aspect has a significant role in intercultural communication. The study of the silence and understanding how to use it is not only an important aspect and precondition in successful intercultural communication, but also a difficult task to study, because silence in all languages sounds the same, but the message conveyed through the silence even in the same cultural framework may considerably vary depending on the communication manner and the context; silence can convey different, sometimes even contradictory meanings. The diverse conveyance of silence and it’s different perceptions in different cultures, has significant influence on intercultural communication, and this is the reason why the author selected on the research of this topic. The aim of this Master's thesis is the investigation of the perception and interpretation of silence in Latvian and Japanese cultures, to find out similar and different features in the use of silence in communication, comparison of different theories advanced in this field, and to analyse the empirical research results. The thesis consists of four chapters and several subchapters, the obtained data confirms that silence in Latvian and Japanese culture is used as a form of communication and, depending on the context, silence can convey diverse, sometimes even contradictory meanings, but it also can be used as an opportunity to avoid unacceptable communication and conflicts. Although the Japanese belong to high-context and collective culture, but Latvians are related to low-context and individualistic culture, the attitudes towards silence in both cultures are similar, also the empirical study proves that there are no significant differences in silence comprehension and the use of silence in Latvian and Japanese cultures. Furthermore, the findings confirm that in both cultures, silence, depending on the context, is used as a form of communication and as a way to avoid undesirable communication.