Retorika ārsta-pacienta komunikācijā

Abstract

Maģistra darba “Retorika ārsta-pacienta komunikācijā” pētījums parāda, kā ārsta un pacienta asimetriskās varas attiecības iespējams saglabāt vai mainīt sarunas kontekstā, izmantojot retoriku. Pētījums tiek veikts noteiktā bērnu slimnīcā Rīgā, koncetrējoties konkrēti uz anesteziologu un alergologu konsultācijām. Pētījuma mērķis is raksturot kā ārsti izmanto retoriskus paņēmienus, kā naratīvus un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, savā komunikācijā ar pacientiem un viņu aizgādņiem, veltot īpašu uzmanību kādiem mērķiem tas tiek darīts un kā tas ietekmē varas attiecību dinamiku. Darbs parāda anesteziologi izmanto naratīva dramatizāciju, lai maigā formātā pārliecinātu pacientu sadarboties. Savukārt alergologu konsultācijās simetriju iespējams panākt kopīgi konstruējot diagnozi, izmantojot stāstus.

The Master’s thesis ‘Rhetoric in Doctor-Patient Communication’ study reveals how the asymmetry of doctor-patient power relations can be maintained or changed within the context of an interaction through the use of rhetoric. The study is carried out in a specific children’s hospital in Riga, focusing particularly on anethesiologist and allergist consultations. The aim of the study is to characterise how doctors incorporate rhetorical means, such as narratives and tropes, when communicating with their patients and caregivers, paying specific attention for what purpose is it done and how it affects the power relation dynamic. My findings reveal that anesthesiologist use narrative dramatization to gently persuade the patient to cooperate. Moreover, in allergist consultations symmetry can be achieved through co-construction of diagnosis using stories.