Latvijas - Spānijas attiecības (1921-1940): politiskais un militārais faktors

Abstract

Pētījums veikts par historiogrāfijā līdz šim maz aplūkotu tēmu – Latvijas un Spānijas diplomātiskajām attiecībām no to nodibināšanas 1921. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Mērķis ir izpētīt Latvijas – Spānijas diplomātisko attiecību attīstību politisko un militāro norišu kontekstā (1921–1940). Darbā secināts, ka Latvijas – Spānijas attiecību pirmajā posmā galvenie uzdevumi bija pārstāvniecību izveidošana un vairāku līgumu pieņemšana. Savukārt no 1930. gadu sākuma – 1936. gadam abu valstu attiecībās bija vairāki sarežģījumi. Latvija aktīvi iesaistījās Neiejaukšanās komitejas, tādējādi īstenojot neitralitātes politiku, kuru pārkāpa vairāk nekā 100 Latvijas pilsoņu, piedaloties Spānijas pilsoņu karā. Laika posmā līdz Latvijas okupācija abas valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības, bet nozīmīgus jautājumus nepaspēja atrisināt.

The subject of this research is Latvia–Spain relations between their establishment in 1921 and the occupation of Latvia in 1940. The aim of the research is to describe the development of Latvia–Spain relations in the context of political and military processes (1921–1940). The research concludes that the main tasks of the Latvian–Spanish relations at the beginning were to establish representative offices and to ratify several contracts. Whereas between the beginning of 1930’s and 1936 the bilateral relation experienced several difficulties. Latvia actively involved in Non-Intervention committee and implemented the policy of neutrality which was violated by more than 100 Latvians who participated in Spanish Civil War. Before the summer of 1940 Latvia and Spain restored their bilateral relations, but did not solve any important issues.