Latvijas PSR Izglītības ministrijas loma mākslas sovjetizācijā 1940.-1941.gadā

Abstract

Darba mērķis ir izpētīt Izglītības Tautas komisariāta lomu mākslas sovjetizācijā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941.gada 1. jūlijam, skaidrojot komisariāta darbības virzienus un analizējot lēmumus, kas attiecas uz kultūras un mākslas reorganizāciju. Padomju varai ienākot Latvijā visa lēmējvara nonāca valsts institūciju rokās, kas nozīmēja pilnīgu kultūras un mākslas sfēras valstiskošanu. Izglītības Tautas komisariāts, izveidots uz Latvijas Republikas Izglītības ministrijas bāzes, pieņēma un apstiprināja lēmumus par LPSR Valsts Mākslas akadēmijas, LPSR Valsts konservatorijas, Rīgas pilsētas mākslas muzeja reorganizāciju, kā arī par 1941. gada Maskavas mākslas dekādes organizāciju, līdz 1940. gada 11. oktobrim, kad attiecīgie resori nonāca Mākslas lietu pārvaldes pārziņā. Izglītības Tautas komisariāta apstiprinātie lēmumi attiecīgajā laika posmā būtiski ietekmēja tālāko kultūras un mākslas attīstības procesu.

The aim of this paper is to research the role of People's Commissariat of Education in art sovietization from the year 1940, June 17 to July 1, 1941, explaining the commissariat of action steps and analysing the decisions relating culture and art reorganisation. When the Soviet power took over Latvia, all the decisions were made according to the state institutions, which meant a complete takeover by the state to govern the culture and art affairs in the country. People's Commissariat of Education adopted and endorsed decisions regarding the Latvian SSR State Academy of Art, the Latvian SSR State Conservatory, the Riga City Art Museum reorganisation, as well as the organisation of 1941 Moscow artistic decade until 1940, October 11, when the Art Affairs were in charge of the before mentioned departments. The decisions at that time approved by People's Commissariat of Education had an impact on the future cultural and artistic development process.