Meža cūku (Sus scrofa) līķu loma Āfrikas cūku mēra izplatībā: eksperiments dabā

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot, kādas sugas, cik bieži un daudz dabiskos apstākļos barojas ar meža cūku līķiem. Dzīvniekus fiksēja ar divām Spypoint 8MP Game Camera with Wireless Photo Trans up to 250 Feet un sešām Ltl Acorn 6210 MC automātiskajām dzīvnieku fotokamerām divos parauglaukumos – mežā ar kokiem aizklātā vietā un atklātā vietā meža ielokā. Pētījums veikts sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu Cēsu novada Vaives pagastā. Darbā dati analizēti laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2017. gada martam. Pēc fotokameru failu analizēšanas secināja, ka visbiežāk ar meža cūkas līķi barojās šādas sugas: krauklis, žagata, meža cūka un rudā lapsa. Novēroja, ka ar meža cūkas līķi barojās meža cūkas un suņi, kas rada Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības risku, jo meža cūkas ir slimības nesēji, bet suņi var nonākt tiešā kontaktā ar mājas cūkām. Izvērtējot laikapstākļu ietekmi uz dzīvnieku barošanos ar meža cūkas līķi, secināja, ka tikai sniega segai bija būtiska ietekme – pirmajā parauglaukumā vairāk sugu konstatētas barojoties ar meža cūkas līķi, ja ir redzama sniega sega. Apskatot meža cūkas līķa sadalīšanās ātrumu dabiskos apstākļos, secināja, ka vasarā tas sadalās daudz ātrāk nekā ziemā, taču ĀCM vīruss var ilgi saglabāties pat zemās temperatūrās, līdz ar to arī ziemā ir paaugstināts risks, ka veseli dzīvnieki var nonākt kontaktā ar inficētu līķi. Atslēgvārdi: Āfrikas cūku mēris, meža cūka, Sus scrofa, automātiskās dzīvnieku fotokameras.

The purpose of the study was to find out which species of animals, how often and how many of them feed on wild boar corpses in natural conditions. In two sampling locations, one in the forest area and one in the clear area near the forest, animal activity was fixed with two Spypoint 8MP Game Camera with Wireless Photo Trans up to 250 Feet and six Ltl Acorn 6210 MC trail cameras. The study was done in collaboration with the Institute for Environmental Solutions in Cēsis region Vaive parish. Data was analysed from the period of August 2016 until March 2017. Based on trail camera data, animals most commonly found feeding on the wild boar corpse were ravens, magpies, wild boars and red foxes. Wild boars and dogs feeding on the wild boar corpse is a risk factor for the spread of African swine fever (ASF) since wild boars are the virus carriers but dogs can come in direct contact with domestic pigs. After analysing the impact of weather conditions it was concluded that only the snow cover had any impact on the number of species feeding on the wild boar corpse - in the first sampling location more animal species were fixed by the trail cameras when there was snow. Assesment of the time it takes for the wild boar corpse to decompose lead to the conclusion that during summer decomposition is much faster than during winter, however the virus of ASF can persist for a long time even in low temperatures therefore there is a high risk of contamination even during winter since animals can still come in contact with the infected corpse. Key words: African swine fever, wild boar, Sus scrofa, trail cameras