Rase un autorība izbēgušo vergu naratīvos (Fr. Duglass un H. Džeikobsa)

Abstract

Izbēgušo vergu naratīvi ir izveidojuši nozīmīgu pamatu 19. gadsimta Afro-Amerikāņu literatūrā, sniedzot vērtīgu attēlojumu par melnādaino vergu nepārtraukto cīņu dienvidu štatos, ar mērķi saglabāt identitāti un iegūt brīvību, tādējādi veicinot izpratni starp ziemeļu štata cilvēkiem par šaušalīgajiem notikumiem, kas norisinās verdzības iestādēs. Līdz ar to pašreizējā pētījuma mērķis ir veikt dzimtes un rases balstītu salīdzinājumu starp vergu naratīviem (Frederiks Duglass un Harieta Džeikobsa), un atbildēt uz galveno pētījuma jautājumu, nosakot kā abu dzimuma autori risināja ar rasi un dzimti saistītās problēmas. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, tika izvēlēti attiecīgi metodiskie paņēmieni, proti, literatūras un tekstu analīze, literārā diskursa analīze, kvalitatīvā salīdzinošā analīze, kā arī vēsturiskā-kultūras analīze. Rezultāti uzrāda, ka Duglass koncentrējas uz identitātes, vīrišķības un autorības iegūšanu, kamēr Džeikobsas mērķis ir iepazīstināt baltādainās sievietes ar seksuālo vardarbību un maternitātes nozīmi melnādaino sieviešu vidū. No iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka gan Duglass, gan Džeikobsa pārcieta verdzību vienādi, neskatoties uz dzimti un rasi, tomēr pārvaramie šķēršļi abiem bija dažādi.

Fugitive slave narratives have built significant basis for the African-American literature of the 19th century, representing a valuable record of the continuous battle for the preservation of identity and freedom of black slaves in the South; thus raising awareness among people in the North of the horrific events taking place in the institution of slavery. Hence, the aim of the present research is to make gender and race-specific comparison of the slave narratives by Frederick Douglass and Harriet Jacobs towards freedom and identity and to answer the main research question which is to identify how issues of race and gender were approached by the authors of both genders. In order to attain the established goal four methodological approaches were applied, specifically, literary and textual analysis, literary discourse, and qualitative comparative, and historical-cultural analysis. The results present that Douglass focuses on identity, manhood, and authorship while Jacobs aims to demonstrate the meaning of sexual violence to white women and the importance of motherhood among black women. From the obtained results the conclusion was drawn that both Douglass and Jacobs went through the same trial of slavery despite the gender and race; however, the obstacles they had to overcome were different for both of them.