Nozīmes veidošana lietišķajos rakstos

Abstract

Šajā pētījumā analizēta nozīmes veidošana laikraksta ‘The Economist’ ievadrakstu virsrakstos, apakšvirsrakstos un ievados, kā arī laikraksta ‘The Financial Times’ titulrakstu virsrakstos un apakšvirsrakstos. Pētījuma mērķis bija analizēt nozīmes veidošanu, pētot teikumu un vārdkopu aspektu, situācijas veidu un funkcionālo koherenci. Lai to sasniegtu, tika analizēti 15 laikraksta ‘The Economist’ rakstu virsraksti, apakšvirsraksti un ievadi, kā arī 13 laikraksta ‘The Financial Times’ rakstu virsraksti un apakšvirsraksti. Izmantojot Komrija (1976), Smitas (1991) un Van Dijka (1988) atziņas, pētījumā secināts, ka laikraksta ‘The Economist’ rakstu pirmie elementi ir savstarpēji saistīti ar funkcionālās koherences palīdzību un ka nozīme visbiežāk izkārtota hierarhiski. Savukārt laikraksta ‘The Financial Times’ virsrakstus papildina nozīmes hierarhijā līdzvērtīgi apakšvirsraksti. Raksta elementos, kas veidoti no pilna teikuma vai darbības vārda frāzes, var analizēt aspektu jeb veidu. Abos laikrakstos visizplatītākais ir perfektīvais jeb pabeigtais veids. Situācijas veida analīze atklāj, ka sasniegumi jeb īsi notikumi ar vērā ņemamām sekām ir visizplatītākie laikrakstā ‘The Financial Times’, turpretim laikrakstā ‘The Economist’ uzsvērta un analizēta esošā situācija un tās iespējamās sekas nākotnē.

The present study deals with meaning construction in the headlines, sub-headlines and leads of ‘The Economist’ leader articles and in the headlines and sub-headlines of ‘The Financial Times’ front page articles. The goal of the research was to analyse meaning construction from the point of view of aspect, situation type and functional coherence. The headlines, sub-headlines and leads of 15 articles from ‘The Economist’ and the headlines and sub-headlines of 13 articles from ‘The Financial Times’ have been analysed. Using theories by Comrie (1976), Smith (1991) and Van Dijk (1980), the research demonstrates that the introductory elements of ‘The Economist’ articles are mutually connected at the level of functional coherence, and the meaning is typically organized in a hierarchical manner. ‘The Financial Times’ articles, on the other hand, have a main headline which is complemented with two hierarchically equal sub-headlines. Moreover, each element consisting of a complete sentence or a verbal phrase carries aspectual meaning. The perfective aspect is most widespread in both publications. The analysis of situation type has revealed that achievements, that is, punctual events with newsworthy consequences, are widespread in ‘The Financial Times’, while, ‘The Economist’ articles focus on the analysis of ongoing states and their possible consequences.