Silvio Berluskoni un Mateo Renci politisko runu salīdzinošā un pragmalingvistiskā analīze

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētītas un salīdzinātas divas Itālijas politiķu runas: Matteo Renzi 2014. gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas runa un Silvio Berlusconi 1994. gada paziņošana par jaunas partijas izveidi Forza Italia un iestāšanos Itālijas politikas dzīvē. Bakalaura darbā tiek analizētas iepriekš minēto politiķu runas un kā tās tiek veidotas, lai iepazīstinātu publiku ar savu politisko ideoloģiju, izklāstītu mērķus tuvākai nākotnei, izvirzītu jaunus priekšlikumus dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī runātu par aktualitātēm konkrētā laika posmā, izsakot politiskās partijas iespējas mazināt krīzi un bezdarbu līmeni valstī. Autore uzskata, ka politiskais runa ir veidota ar apzinātu mērķi mudināt valsts iedzīvotājus atdot savu balsi, lai nostabilizētu politiķu nostāju politiskajās partijās. Bakalaura darba politisko runu analīžu rezultāti pierāda, ka Itālijas politiķi Matteo Renzi un Silvio Berlusconi savās runās izmanto manipulācijas un pārliecināšanas metodes savtīgiem nolūkiem, izmantojot valodu kā galveno instrumentu.

The thesis investigates two Italian politicians' discourses: European Parliament pre-election campaign discourse of Italian Prime Minister Matteo Renzi (2014) and Silvio Berlusconi’s announcement of decision to found a new party Forza Italia and to enter in politics (1994). This thesis analyzes the structure of each discourse in order to introduce auditory to their political ideology, aims for the nearest future, to nominate suggestions for a better life and proposing solutions to reduce crisis and unemployment in the country. Author considers that a political discourse is constructed with a deliberate purpose to recruit citizens to give their vote in favor of political party and to strengthen their political position. The result of the research establishes that Italian politicians Matteo Renzi and Silvio Berlusconi are using language as a key instrument, techniques of manipulation and persuasion for selfish purposes.