Groteska Marģera Zariņa un Andra Jakubāna prozā

Abstract

Maģistra darba „Groteska Andra Jakubāna un Marģera Zariņa prozā” mērķis ir izpētīt abu autoru groteskas elementu realizāciju un to nozīmi prozas darbos. Abi autori ir spilgti sava laika (20.gs. 60.–80. gadu) pārstāvji latviešu literatūrā. To netradicionālais skatījums uz pasauli un cilvēkiem paver jaunus impulsus uz neviennozīmību tekstos. 20.gs. 60.–80. gados latviešu kultūrtelpa, arī literatūra pastāvēja padomju režīma apstākļos, kuros autori tika kontrolēti no varas pārstāvju puses, kā arī literatūra cieš no pašcenzūras. Jebkurš autors apzinās, ka ideoloģiski nepiemērotus tekstus vai to fragmentus no darba var izņemt, tādēļ jau laikus sāk sevi ierobežot. Abu rakstnieku proza tiek saistīta ar groteskas paņēmieniem, kas nav plaši izmantota parādība latviešu autoru tekstos. Darbs strukturēts piecās daļās daļās – to veido kultūrvēsturiskā, teorētiskā un tekstu praktiskā analīze.

The aim of the Master’s thesis “Grotesque in Andris Jakubāns’ and Merģeris Zariņš’ prose” is to evaluate realization and meaning of grotesque elements in both authors prose. Andris Jakubāns and Marģeris Zariņš are noticeable literates of their time in Latvian literature. The unique point of view of theirs on the world and people around them opens new impulses on ambiguity. In 20th century (60. –80.) Latvian cultural environment, as well as literature, which existed under the Soviet regime, authors, their works, and criticism, was controlled to ideological views laid down, as well as self – censorship. Any author is aware that the ideologically inappropriate texts or fragments of any work can be removed, so early on starts to limit themselves. The prose of both – Merģeris Zariņš and Andris Jakubāns is associated with grotesque, which is not widely used in the texts of Latvian authors. Work is structured in five parts – it consists of cultural and historical, theoretical and practical analysis.