| dc.description.abstract | Laikmets XX gadsimta sākumā, tieši pirms 1. pasaules kara arvien vēl slēpj sevī daudz neatbildētu jautājumu Austrumeiropas valstu vēsturē. Gados tieši pēc 1. pasaules kara, un arī vēlākajā periodā, tas pamatā ir pētīts kā lielu politisku un sociālu pārmaiņu nobriešanas laikmets. Tomēr, vienlaicīgi, tas ir arī to tehnoloģiju rašanās laiks, kuras mēs lietojam šodien, kā arī brīdis kad vecās, monarhismā balstītās pasaules kārtības radītā tiesību sistēma bija sasniegusi visaugstāko attīstības pakāpi. Tas, neapšaubāmi, atstāja dziļas pēdas cilvēku uzvedības modeļos un formēja viņu rīcību, radot jaunas sistēmas, pēc neatkarības iegūšanas. Pētījums, kas pamatā balstīts uz arhīva dokumentiem un laikmeta tiesību vēstures pieminekļiem cenšas rekonstruēt dažus no aspektiem tā laikmeta Latvijas provinces dzīvē izmantojot par pamatu vienu objektu – Valdnieka imperatora Nikolaja II sanatoriju Ķemeros. Balstoties uz M. Vēbera un E. Gellnera definētajiem pamatprincipiem, pētījums plaši izmanto arī kontentanalīzes metodes, lai atklātu tiesību sfēras ietekmi uz ikdienas saimniecisko dzīvi, un saprastu ceļus, kādos tehnoloģijas ietekmēja mūsu priekšteču dzīvi. Atklājot sabiedrību kā dziļi segregētu klasu sabiedrību, kurā segregācija ir noteikta ar likumu, atklājas arī tas, ka pamatā tiesiskie regulējumi un normas, ko lietojam šodien, ir pazīstamas arī tajā periodā. Galvenā atšķirība ir apslēpta atšķirīgā attieksmē pret likumu un atšķirīgā likumdošanas procesā. Monarhija cenšas sekot vismodernākajām tendencēm tiesību filozofijā, bet tai nepiemīt pietiekamas fleksibilitātes, lai nodrošinātu regulējumu atbilstību visu Impērijas provinču vajadzībām. Laikmeta cilvēki ir lieliski informēti, lai arī vēl nav tik izglītoti. Tomēr progress provincē ir lēns objektīvu apsvērumu dēļ. Neskatoties uz pieejamību, modernās transporta tehnoloģijas un mehāniskā spēka pielietošana ir reta ārpus metropolēm. Tas nenozīmē, ka cilvēki tās nepazīst un nelieto, vien to, ka tās nav kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Nepieciešamība vērtēt arī pašu sabiedrību, radīja šaubas par tradicionālā rusifikācijas vērtējuma Latvijā pamatotību. No arhīvu dokumentu un tiesību normu satura rodas jautājums, vai tikai latvieši nav kalpojuši vairāk kā ierocis panslāvisma un panģermānisma cīņā, kā bijuši vienkārši upuri. | |
| dc.description.abstract | Period in the very beginning of XX century, prior to the First World War still bears plenty of unanswered questions, especially in history of Eastern European countries. In posterior years after WW1 and later this period was mainly treated and analyzed in Science of History mainly as period of gathering social and political changes. However, this is also period of rising Technologies we use today and moment when legal systems created by Old World Order (Monarchy based) reach their highest point. This obviously leaves deep markings in patterns of human lifestyle and constitutes their actions in creation of new systems after gaining independence. Research, mainly based on archive documents and monuments of legal history try to reconstruct some aspects of that period life in Latvian province using as touchstone history of single object – Sanatorium of His Majesty Emperor Nicholas II in Kemeri. Based on principles of Max Weber and Ernest Gellner, research use also methods of content analysis to recover legal impact on everyday business, and understand pathways how Technologies invade lives of our ancestors at the very moment. Defining basic society as deeply segregated and divided in different classes by Law, we also found that main legal regulations and norms we used today is also common for that period. Main difference was shrouded in different approach and different legislation. Monarchy tries to follow the most modern in legal philosophy but had no necessary flexibility to made new legal issues applicable for every place of Empire. People of time were well informed if not highly educated, yet. However, objectives slow down progress in province. Main problem by opinion of researcher is low habitation of vast Eastern European territories and harsh conditions of roads. Despite of availability, modern transportation technologies and use of mechanical power is still exclusive outside of metropolises. This not means that people not knew those Technologies and did not use, just that use was not part of everyday life. Research, because of analysis of society too, rise deep doubts about traditional approach to policies of Russification in Latvia. Question about where we Latvians a passive victims or more likely weaponry in fight between Pan-Slavism and Pan-Germanism emerges clearly from pages of archive documents and legal issues. | |
