Iedzīvotāju nevardarbīgā pretošanās Latvijas PSR politiskā “atkušņa” periodā (1956-1959)

Abstract

Maģistra darbs sniedz ieskatu LPSR iedzīvotāju darbībās 1956.-1959. gadā, kas pēc teorijas var tikt saistītas ar nevardarbīgo pretošanos. Pētījuma mērķis ir raksturot un analizēt Latvijas PSR iedzīvotāju nevardarbīgo pretošanos padomju režīmam no 1956. līdz 1959. gadam, izmantojot VDK ziņojumus Ministru Padomei un Rīgas pilsētas partijas komitejai. Darba teorētiskajās nodaļās tiek apskatītas teorijas par nevardarbīgo pretošanos, kā arī svarīgākie notikumi PSRS un LPSR. Pētījumā tiek analizēts nevardarbīgo noziegumu skaits un veids, tiek aprakstīti nevardarbīgās pretošanās veicēji un viņu motivācija, kā arī izpētīti piespriestie soda veidi. Pētījums ļauj secināt, ka nevardarbīgā pretošanās Latvijas PSR 1956.-1959. gadā ir bijusi, taču tā nav bijusi organizēta vai mērķtiecīga, tādēļ nav atstājusi būtisku ietekmi uz politiskajiem procesiem.

Master’s thesis presents insight in LSSR resident acts that can be seen as a nonviolent resistance. The purpose of the thesis is to characterize and analyse LSSR resident nonviolent resistance to Soviet regime in 1956-1959, using KGB reports to Council of Ministers and to Riga City’s party commitee. In the theorethical part theories about nonviolent resistance, most important events in USSR and LSSR are described. In the research author analysed number and kind of nonviolent resistance cases, described resistance participants and their motivation, and types of punishment. Research allows to say that in 1956-1959 in LSSR was a nonviolent resistance but it was not organized or purposeful and in that way it did not leave any significant influence onto policies.