Vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta keramikas izgatavošanas tradīcijas Latvijas teritorijā

Abstract

Maģistra darbā analizētas Latvijas teritorijā esošo pilskalnu – bronzas apstrādes centru, kas datēti ar vēlo bronzas un senāko dzelzs laikmetu, keramikas kolekcijas. Keramikas analīzei izmantotas divas metodes – vizuālās un petrogrāfijas analīzes. Petrogrāfiskajām analīzēm tika sagatavoti 78 keramikas paraugu plānslīpējumi no visiem analizētajām keramikas kolekcijām. Darbā noteiktas un raksturotas dažādas keramikas izgatavošanas tradīcijas – izvēlētā māla sastāvs, tam pievienotie liesinātāji, virsmas apdares veids, izgatavošanas tehnika, profila forma, izmērs un sienu biezums. Balstoties uz iegūtajiem datiem un velkot paralēles ar etnoarheoloģisko pētījumu rezultātiem, tiek veiktas dažādas interpretācijas ne vien māla izvēlē un veidmasas sagatavošanas tehniskajiem un simboliskajiem aspektiem, bet arī podnieka domāšanu un tradīciju mijiedarbību pētāmajā laikaposmā. Pēc iegūtajiem rezultātiem, raksturota arī iespējamā trauku funkcija analizētajā materiālā. Iegūtie rezultāti ne vien salīdzināti savā starpā, bet arī ar citu reģionu – Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas, datiem.

In this master’s thesis, the pottery collections of Late Bronze age and Earliest (Pre-roman) Iron age hillforts (only those who were strong bronze working centres) are analysed. In the analysis of pottery two methods were used – macroscopic and microscopic – ceramic petrography. For petrography analysis 78 thin sections were made from all analysed hillfort ceramic collections. In thesis, the structure of clay and clay matrix, as well as temper, surface treatment, ceramic manufacture, shape, vessel size and its wall thickness were analysed and grouped. From these data and ethnoarchaeological data the interpretations were made about choice of raw materials (clay and temper) and technicalities of making the clay matrix, as well as the mind of potter and Late Bronze and Earliest Iron age pottery tradition interaction with each other. From the analysed pottery data, the interpretations of its functions were made. All the results from hillforts pottery collections were not only compared to each other, but also to data from other regions, like Estonia, Lithuania and Scandinavia.