Zināšanas Vitgenšteina “Filosofiskajos pētījumos” un “Par drošticamību”

Abstract

Maģistra darba mērķis ir, aplūkojot Vitgenšteina zināšanu izpratni “Filozofisko pētījumu” periodā un darbā “Par drošticamību”, argumentēt par labu idejai, ka darbā “Par drošticamību” Vitgenšteins nenovēršas no savas iepriekšējās filozofijas izpratnes. Darbā tiek aizstāvēts uzskats, ka Vitgenšteins, pretēji noteiktu interpretētāju apgalvojumiem, arī darbā “Par drošticamību”, pievēršoties zināšanu problēmai, saglabā savas metodiskās nostādnes. Darbā izpētīta Vitgenšteina filozofijas metodes izpratne, aplūkots un salīdzināts zināšanu problēmas risinājums abos darbos, kritizētas interpretācijas, kuras aizstāv filozofijas izpratnes maiņas ideju Vitgenšteina filozofijā, kā arī šo interpretāciju vietā tiek piedāvāts lasījums, kurš ļauj izvairīties no problēmām, ar kurām šīs interpretācijas saskaras.

By exploring Wittgenstein’s understanding of knowledge in “Philosophical Investigations” and “On Certainty”, this master thesis aims to defend the idea that in “On Certainty” Wittgenstein does not abandon his previous conception of philosophy. This thesis defends the position that, contrary to the claims of some of his interpreters, Wittgenstein keeps his previous methodological stance when he analyses the problem of knowledge in the work “On Certainty”. This thesis investigates Wittgenstein’s understanding of method in philosophy, explores and compares his solutions to the problem of knowledge in both works, criticizes interpretations defending the idea of substantial change in Wittgenstein’s philosophy, and also offers a reading of Wittgenstein’s work which avoids the problems of said interpretations.