Raugu Saccharomyces cerevisiae žāvēšanas rezistences mehanismu pētījumi

Abstract

. Tika veikta divu rauga Saccharomyces cerevisiae celmu salīdzināšana - mēreni rezistenta S. cerevisiae 14 un izturīga pret žāvēšanu S. cerevisiae 77 celma, audzēšanai izmantojot dažādus barotņu sastāvus. Ir pētītas rauga šūnu to citoplazmatiskās membrānas funkcionālā stāvokļa izmaiņas pārejot anabiozes stāvoklī. Vēlāk ­­­par ­­­­vispiemērotāko tika izvēlēta YPG barotne. Turpinot eksperimentus rauga biomasa pirms dehidratācijas tika 3 stundas inkubēta dažādos sķīdumos ar augstu osmotisko spiedienu, t.i. laktozes un ksilīta šķīdumi. Tas deva iespēju apskatīt šūnu izdzīvotības palielināšanas spējas un novērtēt izmaiņas šūnu lipīdu uzkrāšanās pēc dehidratācijas. Darbā tika izmantotas vairākas šūnu lipīdu noteikšanas metodes. Raugu šūnās lipīdi tika selektīvi krāsoti ar Nile Red krāsu, lai apskatītu lipīdu pilienu veidošanos rehidratētās šūnās, atkarībā no barotnes sastāva. Furjē transformācijas infrasarkanā spektroskopija (FTIR) deva ieskatu šūnu komponentu savstārpējām izmaiņām, salīdzinot proteīnu, nukleīnskābju, ogļhidrātu un lipīdu % sastāvu šūnās. Ekstragēti lipīdi tika apstrādāti ar spektrofotometrisko sulfofosfovanilīna metodi, lai apskatītu to kopējo lipīdu daudzumu, un novērtēt to palielināšanās pēc žāvēšanas. Plānslāņu hromatogrāfijas un gāzu hromatogrāfijas metodes deva detalizētu ieskatu lipīdu grupu un taukskābju izmaiņām pēc rehidratācijas. Ar plānslāņu hromatogrāfijas metodi bija iespēja slaīdzināt savstārpēju šūnu kopīgo lipīdu un atsevišķu fosfolipīdu uzkrāšanas spējas.

. The comparison was carried out in two Saccharomyces cerevisiae yeast strains - moderately resistant S. cerevisiae 14 and resistant to drying strain S. cerevisiae 77, on different growth mediums. In yeast cells, functional state changes of cytoplasmic membrane were studied in anabiosis conditions. Later on, YPG was chosen as the most convenient medium for later experiments. Experiment was proceeded by incubating yeast biomass for 3 hours in 4 different solutions before dehydration. Lactose and a xylite solutions were with high osmotic pressure. It gave the opportunity to view the difference in the cell survival rate and increase in the changes of lipid accumulation in the cells after dehydration. In the work, there were used different cell lipid detection methods. Yeast cells lipids were selectively painted with the Nile Red color to see the lipid droplet formation in rehydrated cells, depending on the growth medium. Fourier transform infrared spectroscopy (FTIR) gave insight into the changes of cell components, by comparing protein, nucleic acid, carbohydrate and lipid quantity in cells. Extracted lipids were treated with the Spectrophotometric Sulfo-Phospho-Vanillin method to view the total lipids quantity and evaluate the differences after drying. Thin-layer chromatography and gas chromatography methods gave detailed insight into the changes of lipid and fatty acid groups after rehydration. By thin-layer chromatography method we were able to compare cell common lipid and phospholipid accumulation capacity.