Vīrišķība un virtuve: ar ēdienu saistītu prakšu artikulācija Latvijas vīriešu vidū

Abstract

Darbā pētīts, kā Latvijā dzīvojoši vīrieši, kas ieņem “baltās apkaklītes” amatu, apraksta ēdiena lomu ikdienas dzīvē, pievērošot uzmanību tam, kā izpratne par vīrišķību tiek izklāstīta ar ēdienu saistītu pārliecību un prakšu kontekstā. Kvalitatīvie dati tika iegūti, izmantojot līdzdalīgo novērojumu, vizuālās dokumentācijas metodi un padziļinātās intervijas ar desmit vīriešiem. Pētījumā tiek piedāvāts ieskats teorētiskajā literatūrā par dzimtes identitātes izspēli un vērtību piešķiršanas sociālo konstruēšanu plašākā kultūras ietvarā. Pētījums norāda, ka vienlaikus pastāv dažādas vīrišķības, kas tiek izspēlētas dažādos kontekstos atkarībā no rīcībā esošiem resursiem. Interpretējot informantu liecības, tiek secināts, ka vīrišķība virtuvē ir īstenota, izvērtējot mājsaimniecībā ieguldītās pūles attiecībā pret partneri; turklāt vīrišķība pārklājas ar centieniem piederēt turīgam sociālajam slānim un ir pastarpināti konstruēta attiecībās pret heteronormatīvo dzimtes iedalījumu.

The study explores how Latvian white-collar men describe food in their everyday life and how notions of masculinity in the context of food-related beliefs and practises are articulated. Qualitative data were obtained from participant observation, visual documentation method and in-depth interviews with ten white-collar men. The research paper presents an outline of theoretical literature on gender performativity and social construction of meaning-ascription to food-related behaviours in a broader cultural framework. Research illustrates that there are several types of masculinities, and men are performing such masculinities in changing contexts depending on resources available to them. The interpreted accounts demonstrate that masculinity is individually negotiated through evaluation of invested household labour in relation to their partners and with a reference to affiliation with socio-economic class and heteronormative gender order.