Latviešu jūrnieku dzīvesstāsti burukuģu laikmeta kontekstā.Kapteinis Pēteris Šnore

Abstract

Maģistra darbs veltīts burukuģu laikmetam no 19.gs. vidus līdz 20.gs. sākumam Latvijā. Darba mērķis ir raksturot latviešu jūrnieku kārtas izveidošanos, profānā un sakrālā vietu un lomu jūrnieku tradīcijās un folklorā. Atspoguļoti ar jūru saistītie rituāli, analizēts Jūras mātes tēls latviešu tautas dziesmās. Darba mērķis ir sniegt ieskatu Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) darbībā saistībā ar jūrniecību. Tiek analizēts viņa veikums rūpējoties par iespējām, ko latviešiem paver jūras tirdzniecība, savas kuģniecības izveide, brīvlaisto latviešu un igauņu piesaiste jūrnieka arodam. Tad, kad tiek nodibināta gadā jūrskola Ainažos un citās vietās Latvijā, latviešu zemniekiem paveras iespēja mācīties jūrniecības zinības latviešu valodā, izveidojas latviešu jūrnieku kārta. Atsaucoties Krišjāņa Valdemāra aicinājumam, zvejnieki un kabotāžas kapteiņu dzimtas Kurzemes un Vidzemes jūrmalā būvē burukuģus, notiek saimniecisks uzplaukums. Kapteinis Pēteris Šnore (1860-1928) 1887. gadā veic transatlantisku pārbraucienu uz Dienvidamerikas ostu Rosario, pierādot latviešu burukuģu spēju kuģot pasaules okeānos.

This Master’s Degree thesis is dedicated to the commemoration of the latvian sailing ships’ era from the 19th to the beginning of the 20th century. The goal of this thesis is to characterize the development of the latvian sailors’ order, the profane and sacral place and the role among sailors’ traditions as well as folkore. Also reflected are the sea-faring rituals as well as analysis of the image of the Mother of the Sea in latvian folk songs. The goal of this thesis is to offer an insight into Krišjāņa Valdermārs’ (1825 – 1891) activity in relation to seafaring - an analysis of his accomplishments attending to the possibilities that ensure with the development of seafaring trade as well as the development of their own sailing fleet and the independent latvian and estonian sailors’ attraction to this profession. The founding of the naval college in Ainaži as well as other places in Latvia afforded the local peasants the opportunity to learn the science of seafaring in their own natvive language and with it came the development of a sailors’ order. In response to Krišjānis Valdemār’s appeal, invitation, fishermen and captains’ families residing on the shores of Kurzeme and Vidzeme began building sailing vessels marking economic prosperity.