Renesanses laikmeta historiogrāfiskās tradīcijas 16.gadsimta angļu vēsturnieku darbos

Abstract

Par Renesanses laikmeta sākumu Anglijā ir pieņemts uzskatīt Tjudoru dinastijas nākšanu pie varas 1485.gadā. Pateicoties humānisma vēsmām, periods atnesa ievērojamas pārmaiņas daudzās dzīves sfērās. Transformāciju piedzīvoja arī angļu vēsturnieku pārstāvētās historiogrāfiskās tradīcijas. Maģistra darba mērķis ir analizēt 16. gadsimta Anglijas vēsturnieku darbus ar nolūku konstatēt, kādā veidā tajos izpaudās Renesanses laikmetam raksturīgas vēstures izprašanas un rakstīšanas tendences. Darba rezultātā tika secināts, ka 16. gadsimta angļu historiogrāfijā nav izveidojusies spēcīga “humānistiskā” skola klasiskajā šī vārdā izpratnē. Ārējo faktoru simbioze lika vēsturniekiem pārvērtēt vēsturisko sacerējumu naratīvu savā individuālā veidā, saglabājot galvenās Renesanses historiogrāfijas pamatnostādnes, bet pārliekot akcentus uz sev svarīgu tēmu.

It is generally considered that the Renaissance era in England began in 1485 with the Tudor dynasty seizing the crown. Humanist ideas brought broad changes to the 16th century England. During this period, English historiography also experienced significant transformation. The purpose of this Master's thesis is to analyze the works of the 16th century English historians and learn what significant trends of the Renaissance era historiography can be found. Analysis led to the conclusion that in the 16th century English historiography a strong Humanist school was never established. The symbiosis of external factors led the historians to approach their historical narrative in a more individual way, through variety of topics and accents, while also retaining the fundamental principles of the Renaissance era historiography.