Sociāli vājākās grupas (atraitnes, bāreņi, sveštautieši, vergi) Senās Izraēlas sabiedrībā 1207-1010.g.p.m.ē.

Abstract

Darba tēma ir “Sociāli vājākās grupas (atraitnes, bāreņi, sveštautieši, vergi) Senās Izraēlas sabiedrībā 1207. – 1010. g.p.m.ē.” Šī tēma tika izvēlēta, jo sociālā vēsture Senajā Izraēlā ir nepietiekami izpētīta tēma, kurai pēdējās desmitgadēs pavērušās jaunas pētījumu iespējas un metodes. Tika pētīts, kā veidojās un funkcionēja Izraēlas sabiedrība laikā pirms monarhijas un kādā stāvoklī atradās tās sociāli vājākās grupas, kuras kā tādas apraksta Vecā Derība – atraitnes, bāreņi, sveštautieši un vergi. Tika secināts, ka šīs grupas nonāk sociāli marginalizētā stāvoklī, zaudējot klana aizsardzību – nomirstot ģimenes galvam, nabadzības dēļ vai indivīdiem pametot kalnu kopīgi apdzīvotās teritoriju un apmetoties citā zemē. Ģimene un klans kā sociālas grupas bija vienīgais drošības garants Senajā Izraēlā laikā pirms monarhijas.

The title of this research is “Socially vulnerable groups (widows, orphans, strangers, slaves) in ancient Israelite society 1207-1010 bce”. This topic was chosen because the social history of Ancient Israel is not amply researched, and in the last few decades, there have been great improvements in terms of evidence and method. This work delves into how Ancient Israel came to be and functioned in pre-monarchic times, and what was the status of socially vulnerable groups that are defined as such in the Old Testament – widows, orphans, strangers and slaves. It was concluded that these groups became marginalised after the loss of clan protection – this includes the death of the head of the household, extreme poverty or movements of individuals from their clan’s territory to other lands. Family or household and clan were the only sources of protection in Ancient Israel in pre-monarchic times.